Latvijas ceļveži krievu un poļu valodā : kontrastīvais aspekts.

Abstract

Aleksandra Maria Žmuda Latvijas ceļveži krievu un poļu valodā: kontrastīvais aspekts: maģistra darbs. – Rīga, 2015.

Pētījums veltīts Latvijas ceļvežu analīzei krievu un poļu valodās. Ceļveži tiek izskatīti kontrastīvajā un hronoloģiskajā aspektā. Pētījuma galvenais mērķis ir leksiskā materiāla analīze, ar kuras palīdzību tiek noteiktas makrovienības, kas rada neviennozīmīgo Latvijas tēlu dažādu valodu ceļvežos. Šis tēls tiek radīts ar vairāku valodas līdzekļu palīdzību: leksiku (verbiem, īpašības vārdiem, lietvārdiem u.c.), vērtēšanas semantiku, tēlainās izteiksmes līdzekļiem. Darba autore salīdzina un analīzē ceļvežu tekstus un noteic leksiski semantisko struktūru neatbilstību. Šādas neatbilstības ir Latvijas tēla veidošanas pamats ceļvežu tekstos, tās arī parada tekstus kontrastīvajā aspektā. Īpašā uzmanība katrā darba nodaļā tiek veltīta šādām tematiskajām nominācijām: ģeogrāfisko vienību nosaukumiem, kultūras objektu nosaukumiem, Latvijas tautu svētku nosaukumiem. Darbā ir divas daļas – teorētiskā un empīriskā. Par pirmās daļas avotiem kļuva zinātniskie darbi un publikācijas, saistītas ar sēmu semasioloģijas, runas žanru un toponīmikas tematiku, kā arī par ceļvežu žanriem un funkcijām. Otrā darba daļa veltīta Latvijas poļu un krievu ceļvežu izpētei. Īpašā uzmanība tiek veltīta triju valodas vienību izpētei: leksiskai nominācijai, pazīmes vienībai un ideologemai. Pētījums varētu būt lietderīgs valodniekiem, kuri nodarbojas ar līdzīgu tematiku vai arī visiem, kas vēlas uzlabot savas zināšanas ceļvežu jomā.

Аbstract Alexandra Maria Zmuda Latvia Travel Guidebooks in Russian and Polish: the Contrastive Aspect: master work. — Riga, 2015.

The study focuses on the Latvian guidebooks’ in Russian and Polish languages analysis. The guidebooks were considered as in contrastive and chronological aspect. The main goal of the work consists the analysis of the lexical material, through which microagility, that is forming the ambiguous image of Latvia in guidebooks, revealed. It is achieved with the help of many linguistic resources: vocabulary (verbs, adjectives, nouns, etc.), evaluative semantics, and means of imagery. Author compares and analyzes the texts of the guidebooks, identifies inconsistencies at the level of lexical-semantic structures, which are the fundamental basis in shaping the image of Latvia and indicate contrastive aspect. In each paragraph, whether the language of the guidebook is, special attention is given to the following thematic categories: group names of geographical units, names of cultural objects, names of national holidays in Latvia. The work consists of two parts: theoretical and empirical. The source of the first part served scientific works and articles related to seminal semasiology, speech genres, toponymy, genre, and functions of the travel guide. The second part is devoted to the study of Polish and Russian guidebooks of Latvia. Special attention is given to the three analysis units: nominative unit, indicative unit and ideologeme. The study may be useful for linguists who develop similar problems, or anyone who wants to deepen their knowledge in the field of guidebooks.