Attēlu līniju atpazīšana eksperimentālā sistēmā ar paralēlas apstrādes elementiem

Abstract

Aprakstīts algoritmisks eksperiments, kas veikts ar nolūku pārliecināties, ka ļoti vienkārša, pat primitīva, bet būtiski paralelizēta, redzes datu primārā apstrāde ir pietiekoši spēcīga, lai tiktu detektētas svarīgas attēla ģeometriskās īpašības, proti, līnijas digitālā attēlā. Eksperiments aprobežojas tikai ar pašu līniju konstatējumu, bet pieļaujot principā patvaļīgu un pat mainīgu katras līnijas platumu, liekumu, spožuma intensitāti, attēla spožuma nevienmērību un trokšņus. Līnijas tiek detektētas, paralēlā apstrādē atrodot lokālus līniju elementus. Apstrāde organizēta trijos viens otram sekojošos apstrādes līmeņos, katrā līmenī risinot specifisku matemātisku uzdevumu: - līniju elementu detektēšana – pie dažādiem izmēriem analizē katra pikseļa apkārtni nolūkā noteikt, vai šajā apkārtnē ir saskatāms līnijas elements, - līniju elementu grupēšana – noskaidro, kuri līniju elementu pāri der par speciāla grafa šķautni un atrod uzbūvētā grafa sakarīgās komponentes, - līniju elementu ķēdēšana – atrod speciālā grafa sakarīgo komponenšu raksturīgas ģeometriski sakārtotas apakškopas. Apstrādes līmeņu dati sakārtoti atbilstošos slāņos, un informācija pirmā līmeņa apstrādē tiek ņemta no dotā attēla dažādu izmēru pikseļu apgabaliem, tā nodrošinot dažāda izmēra detaļu detektēšanu. Katra līmeņa apstrādājošos elementus var uzskatīt par pēc vajadzības spēcīgiem procesoriem, kas katra līmeņa ietvaros darbojas maksimāli paralelizēti. Nobeigumā doti eksperimentu rezultāti, imitējot piedāvāto paralēlo apstrādi uz tradicionāla procesora.