Sociālo tīklu izmantošana pusaudžu vecumā un to vadīšanas iespējas interešu izglītībā

Abstract

Pētījuma nosaukums ir „Sociālo tīklu izmantošana pusaudžu vecumā un to vadīšanas iespējas interešu izglītībā”. Dažādos pētījumos ir pierādīts, ka tieši pusaudžu vecumposms ir tas, kurā bērni visvairāk laika pavada sociālajos tīklos. Viņi tiem piekļūst ar datoru, ar viedtālruņu un planšetdatoru palīdzību. Neskatoties uz to, ka bērni sociālos tīklus ļoti aktīvi izmanto ārpus skolas, viņi tos izmanto arī skolā un pat mācību stundās. Tā ir mūsdienu realitāte, kas visnotaļ, atkarībā no sociālo mediju lietošanas paradumiem, var atspoguļoties gan skolēna iegūtajās atzīmēs, gan zināšanu līmenī. Liela daļa skolēnu pēc mācību stundām izvēlās savu brīvo laiku piepildīt kādā no piedāvātajiem interešu izglītības pulciņiem. Pulciņu ilgums visbiežāk nav ilgāks par parastu mācību stunda, kas nereti sagādā problēmas pulciņu pasniedzējiem, jo laika trūkuma dēļ viņi nepaspēj pilnvērtīgi sniegt tās zināšanas vai prasmes, kuras pulciņa ietvaros būtu jāapgūst. Rodas jautājums – kā risināt šo problēmu? Vai sociālie mediji var būt kanāls, lai „pagarinātu pulciņa nodarbību” un pulciņu dalībniekiem nodotu visu nepieciešamo informāciju? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, autors izvirza pētījumam mērķi – noskaidrot, vai ar sociālo tīklu palīdzību var sekmēt informācijas nodošanu interešu izglītības pulciņos. Lai sasniegtu pētījumam izvirzīto mērķi, autors, balstoties uz interneta resursiem un zinātniskās literatūras analīzi, kā arī pētījuma ietvaros veikto anketēšanu, ir noteicis 4 uzdevumus: 1) analizēt teorētisko literatūru par pētāmo jautājumu, 2) analizēt skolēnu – pusaudžu anketēšanas rezultātus par pētāmo jautājumu, 3) analizēt sporta skolotāju (pulciņu pasniedzēju) intervijas, 4) izstrādāt priekšlikumus interešu izglītības pulciņu vadītājiem par sociālo tīklu izmantošanu nodarbībās. Pētījuma pirmā nodaļa veido pētījuma bāzi, kas tiek balstīta uz interneta resursiem, teorētiskās literatūras un līdz šim veiktiem pētījumiem. Otrajā nodaļā tiek apkopoti anketās iegūtie dati un pulciņu vadītāju interviju rezultāti. Trešajā nodaļā, balstoties uz pirmās un otrās nodaļas sniegto informāciju, tiek veikta iegūto datu analizēšana. Pētījuma noslēgumā darba autors secina, ka sociālo tīklu izmantošana interešu izglītības pulciņos ir efektīvs kanāls pulciņa mērķu sasniegšanai. Sociālo tīklu izmantošana ļauj ekonomēt laiku un vienlaikus nodrošina pilnvērtīgu informācijas nodošanu. To apliecina gan teorijas analīze, gan pētnieciskajā daļā iegūto datu analīze.

Title of the Study: Usage of social media among adolescents and its management opportunities in interest-related education. Different surveys have stated that at the age of adolescents kids spend the most time on social media. They access social media via computers, smartphones and tablets. Kids use social media after school, but they use these platforms also at school and during classes. It is nowadays reality and, regarding the individual habits of social media usage, it can have a reflection on the grades and knowledge of the pupils. After the obligatory classes many pupils choose to spend their time in interest-related classes. The length of these classes usually is the same as the length of obligatory classes. The problem in these interest-related classes is the lack of time that does not allow to hand over all the knowledge or skills that are meant to be acquired during these classes. How to solve this problem? Can social media be a channel that helps to “extend the length of interest-related classes” with the aim to hand over to the pupils all the information needed? Looking for an answer for this question, the author turns the spotlight on the aim of this study – find out whether with the help of social media it is possible to improve the process of handing over information in interest-related classes. While searching an answer to this question, the author analyzes internet resources and scientific literature as well as a survey and interviews made within this study. Four objectives were put forward: 1) analyze the theoretical literature in connection with the spotlighted question, 2) analyze the results of the survey made among pupils (adolescents), 3) analyze the results of interviews made with managers of interest-related classes, 4) put forward suggestions for the managers of interest-related classes about the usage of social media in their classes. Chapter 1 of the study is based on internet resources, theoretical literature and present studies about social media usage. Chapter 2 gathers the data of the surveys and interviews made within this study. In Chapter 3 the author analyzes the data in connection with the information given in both previous chapters. The author concludes that the usage of social media is an effective channel that helps to reach the goals of interest-related classes. If used purposefully, the usage of social media allows to save time and hand over qualitative information to adolescents. It is proven by the theoretical information given by this study and by the data analysis of the surveys and interviews.