Uzticēšanās ietekme uz darbinieku kompetenču realizēšanu uzņēmējdarbības izcilības vidē

Abstract

Kvalificēta darbaspēka trūkums ražojošajā rūpniecībā pašlaik īpaši ietekmē vidējos uzņēmumus, tie arī arvien vairāk ir atkarīgi no jaunākā personāla, pieredzējušiem darbiniekiem sasniedzot pensijas vecumu. Šajā konkrētajā kontekstā ir būtiski ne tikai izvēlēties atbilstošos darbiniekus, bet arī realizēt esošo kompetenču potenciālu; aspekts, kas ir pelnījis lielāku uzmanību, jo īpaši tādēļ, ka cilvēkresursi tiek uzskatīti par “svarīgu” uzņēmuma diferenciālo priekšrocību. Apzinoties šīs savstarpējās sakarības, nodrošināt vidi, kas ļauj atraisīt organizācijas spējas, var būt ne tikai monetārs mērķis, bet arī nemateriāls kultūras mērķis. Pētījumā izvirzīts pieņēmums, ka uzticēšanās kultūra ir atbilstošs instruments, lai atbalstītu darbinieku kompetenču realizēšanu (DKI), un veikta šīs ietekmes izpēte uzņēmējdarbības izcilības kontekstā. Tas darīts, analizējot esošo literatūru un koncepcijas, lai izstrādātu jaunu integrējošu modeli par uzticēšanās ietekmi uz darbinieku kompetences realizēšanu organizatoriskajā kontekstā. Modeļa empīriskais novērtējums pamatojas uz izvēlēto uzņēmumu darbinieku aptauju, pragmatiski izmantojot jauktās metodes. Šī analīze tiek veikta, lai izpētītu uzticēšanās īpašo raksturu organizācijās. Turklāt mērķis ir novērtēt, kā uzticēšanās ietekmi uz darbinieku kompetences realizēšanu var realizēt ar stratēģiskās vadības palīdzību, rezultātā iegūstot ieteicamo rīcības veidu, kas nodrošinātu uzņēmumiem vērtīgas stratēģiskas priekšrocības. Šī pieeja pievēršas uzņēmējdarbības izcilības kontekstam, lai piedāvātu ideju, ka tās filozofija var atbalstīt uzticēšanās un darbinieku kompetences realizēšanas savstarpējo saistību. Empīriskā pētījuma rezultāti liecina par būtisku pozitīvu korelāciju starp uzticēšanos un darbinieku kompetences realizēšanu, lai gan korelācijas ietekme ir vērsta uz konkrētiem atklātajiem elementiem. Tomēr uzticēšanos kā kompleksu holistisku koncepciju saprast nav viegli; “uzticēšanās” ir īpašs resurss, tā nepakļaujas tīri stratēģiskai pieejai, un ir jālīdzsvaro ar trauslo cilvēkresursu īpašajām vajadzībām. Labticīgi interpretējot rezultātus, var secināt, ka uzticēšanos patiešām var uzskatīt par esošo domāšanas un uzvedības modeļu izmaiņu katalizatoru, kas ir pamata nosacījums kompetences realizēšanai. Attiecībā uz konceptualizāciju rezultāti apstiprina integratīvo pieeju, ieskaitot raksturīgo, attiecību un uzticēšanās uzvedību, pat izceļot attiecību aspektus. Tālāk izklāstītie rezultāti skaidri liecina, ka “uzņēmējdarbības izcilība” var darboties kā institucionalizēta sistēma, nodrošinot neitralizētu jomu, lai būtu iespējams veikt nepieciešamo multiangulāciju un pārbaudīt uzticēšanās jēdziena nepieciešamus un bagātinošus aspektus, it īpaši pastāvīgas uzlabošanas nodrošināšanai. Lai jēdzienu padarītu piemērojamu, izmantota līdzsvarotās vadības kartes metode. Atslēgas vārdi: uzticēšanās, darbinieku kompetences realizēšana, uzņēmējdarbības izcilība, stratēģiskā vadība

Especially medium sized companies in the manufacturing industry are currently affected by a skilled worker shortage as well as being increasingly reliant on junior staff and experienced workers reaching retirement age. Positioned in this special context it is not only essential to choose the right employees but also to realize the potential of existing competencies; an aspect that deserves closer attention especially since human resources are seen to be the ‘vital’ differential advantage for a company. Being aware of these inter-relations it may not simply be a monetary goal but also an immaterial cultural target to provide an atmosphere that allows the abilities of its organization to unfold. The research study makes the assumption that a culture of trust is the adequate instrument to support employee competence utilization and investigates this impact in a business excellence context. This is done by the analyses of existing literature and conceptualizations to develop a new integrative model on the impact of trust on employee competence utilization in the organizational context. The empirical evaluation of the model is based on a survey directed to employees of selected companies in a pragmatic mixed methods application. This analysis is made in order to challenge the particular character of trust in organizations. In addition the intention is to evaluate how the impact of trust on employee competence utilization can be realized through strategic management, resulting in a recommended course of action providing companies with a valuable strategic advantage. This approach is directed towards the business excellence context in order to render the idea that its philosophy might be supportive to the interrelation of trust and employee competence utilization. As a result, the empirical study suggests a significant positive correlation between trust and employee competence utilization, albeit the strength of correlation is focused on particular elements discovered. However, trust as a complex holistic concept is not easy to grasp; being a particular resource ‘trust’ eludes a purely strategic approach and has to be balanced with the special needs of a fragile human resource. Benevolence and goodwill assumed results suggest that trust can indeed be seen as a catalyst for changing existing patterns of thought and behavior, a basic condition for competence utilization. As to the conceptualization, results support the integrative approach including character, relationship and trust behavior, even highlighting relationship aspects. Beyond the results strongly suggest that ‘business excellence’ is able to function as an institutionalized system providing neutralized scope to allow multiangulation and challenge, necessary and enriching aspects within the trust concept especially towards continuous improvement. In order to make the concept applicable, a balanced scorecard approach is taken. Keywords: trust, employee competence utilization, business excellence, strategic management