Sievietes tēls semantiskajā pieejā: Trojas Romāns, Fīvu Romāns un Enejas Romāns

Abstract

Esošs pētījums studē sievietes tēlu trīs antīkajos romānos: Trojas Romānā, Fīvu Romānā un Enejas Romānā. Tie ir uzrakstīti 12.gadsimtā un skaitās ka stārpnieciskais etaps starp episku dziesmu un kurtuāzu romānu, kur sieviešķu varoņu klātbūtne spēlē svarīgu lomu. Esoša pētījuma mērķis ir sieviešu varoņu semantiska studēšana lai rekonstruētu sievietes prototipisku tēlu literatūrā. Mēs pielietojam izotopijas pieeju lai identificētu korpusa vienības, kas atbilst mūsu pētījuma problemātikai. Pēc tām mēs pakļaujam tās vienības smantiskajai analīzei un pielietojam prototīpa teoriju. Analīzes gaitā mēs noformulējam hipotēzi ka sievietes tēls viduslaiku vēlāku romanu tradicjā ir mantojis semas, izšķirtas no pētītajiem romāniem.

The present research studies female’s image in three romances of antiquity: Romance of Troy, Romance of Thebes and Romance of Eneas. They are written in 12th century and considered as an intermediate step between epic songs and courtly romances, where a presence of feminine characters plays an important role. The object of present research consists in semantic study of feminine characters in order to reconstruct the female’s prototypical image in literature. We apply the isotopic approach to detect corpus units that correspond to the problematics of our research. Then we submit the units to the semic analysis and finally we refer to the prototype theory. In terms of the analysis we formulated the hypothesis that female’s image in medieval posterior romances tradition inherit the semes distinguished from studied romances.