Skolotāju pieredze Latvijas vēstures mācīšanā 9. klasē

Abstract

Maģistra darba „Skolotāju pieredze Latvijas vēstures mācīšanā 9. klasē ” mērķis ir apkopot skolotāju pieredzi un atklāt veiksmīgākās metodes Latvijas vēstures apguvē 9. klasē. Darba pirmajā nodaļā atklātas 9. klases skolēnu vecumposma īpatnības. Analizējot patriotisko izjūtu un Latvijas vēstures lomu skolēna ikdienā, tiek izdarīti secinājumi un, aprakstīts, kā indivīdiem, apzinoties sevi, kā Latvijas pilsoņus tiek apgūta Latvijas vēsture. Maģistra darba otrajā nodaļā tiek analizēta divu vadošo izdevniecību dažāda veida mācību literatūra un tajā piedāvātās metodes, ar kuru palīdzību vēstures skolotāji veicina mācību apguvi Latvijas vēsturē. Trešajā nodaļā analizēta teorētiskā literatūra un jaunākie zinātniskie pētījumi par metodēm un pieejām Latvijas vēstures apguvē skolās, sniedzot secinājumus par metožu efektivitāti praksē. Ceturtā maģistra darba nodaļa ietver sevī pētījuma bāzi, pētījuma gaitā iegūto rezultātu analīzi un to pielietojumu praksē. Apkopojot iegūtos empīriskos rezultātus, secināts, ka skolotāju pieredzē par efektīvāko metožu pielietojumu praksē (neatkarīgi no darba pieredzes), izvirzās trīs galvenās mācību metodes, kas piedāvātas gan mācību literatūrā, gan Valsts izglītības satura centra izveidotajā standartā. Visu metožu pamatā ir skolēnu individuāls darbs, kas tendēts uz dialoģisko mācību metožu pielietojumu, tādā veidā attīstot skolēnu prasmes un kritisko domāšanu arī nestandarta situācijās. Darba pamatteksts izklāstīts 70 lappusēs, to ilustrē 10 diagrammas un 1 pielikums. Literatūras sarakstā iekļautas 24 vienības. Pētījuma mērķis sasniegts, uzdevumi izpildīti, izvirzītā hipotēze apstiprinājās.

The aim of the Master thesis “Teachers’ Experience in Teaching Latvian History in Form 9” is to analyse teachers’ experience and to discover the most effective methods of learning and teaching history of Latvia in Grade 9 . Chapter 1 analyses the age period of the pupils in the ninth form and their the age peculiarities. Having analysed patriotic feelings and the role of Latvian history in pupil’s everyday life, the relevant conclusions have been drawn. Furthermore, it has been described how individuals, acknowledging themselves as Latvian citizens, acquire the history of Latvia. Chapter 2 deals with methods, which are introduced in different pedagogical literature, presented by two leading publishers and which help history teachers to promote learning of Latvian history. Chapter 3 gives an analysis of theoretical literature and latest scientific research about novelties in methods and approaches of learning and teaching Latvian history in schools, presenting the conclusions about the methods’ effectiveness in practice. Chapter 4 includes empirical part, which analyses the obtained results and their application in practice. Having examined the empirical results of the research, the author have concluded that teachers’ experience in application of the most effective practical methods bases on three main learning and teaching approaches, suggested both by pedagogical literature and state educational centre’s standards. The basis for all three approaches is pupils’ individual work, prone to dialogical teaching method implementation, developing pupils’ skills and critical thinking, including non-standard situations. The Master thesis consists of 70 pages with eight charts and one appendix. The references contain 24 sources. The study aims achieved , targets met, the hypothesis is confirmed.