Stresa pārvarēšanas stratēģiju un veselības uzvedības saistība jauniešiem

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot – Kāda saistība pastāv starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un veselības uzvedību jauniešiem? Vai pastāv dzimumatšķirības stresa pārvarēšanas un veselības uzvedības rādītājos? Pētījumā piedalījās 76 respondenti vecumā no 18 – 25 gadiem, no kuriem 32 bija sievietes un 44 vīrieši. Stresa pārvarēšanas stratēģiju mērīšanai tika izmantota Īsā stresa pārvarēšanas aptauja (The Brief Coping Orientation for Problem Experiences Inventory) (Carver, 1997), Latvijā aptauju adaptējusi Kristīne Ķiece maģistra darba ietvaros, 2008. Veselības uzvedības mērīšanai tika izmantota Multidimensionālā veselības uzvedības aptauja Multidimensional Health Behaviors Questionnaire (MHBQ) (Burgan, 2011), Latvijā adaptējusi Annija Mitrevica, 2016 šī darba ietvaros. Papildus tika izveidota demogrāfisko datu aptaujas anketa, lai noskaidrotu citu būtisku informāciju par respondentiem. No iegūtajiem korelāciju rezultātiem starp pētamajām pazīmēm jauniešiem, var secināt, ka statistiski nozīmīgu pozitīvu sakarību veido veselības uzvedības paradumi un uz problēmu orientēta stresa pārvarēšana, kas nozīmē, ka pieaugot veselības uzvedības rādītājiem, pieaug uz problēmu orientētas stresa pārvarēšanas rādītāji un šī sakarība ir cieša. Uz emocijām orientēta stresa pārvarēšana veido statistiski nozīmīgu pozitīvu sakarību ar veselības uzturēšanas paradumiem. Savukārt izvairīgajai grūtību pārvarēšanai un veselības uzvedībai, statistiski nozīmīgas sakarības netika atklātas. Tomēr ņemot vērā, ka skalas, kas mēra stresa pārvarēšanas veidus, kas orientēti uz emocijām un izvairīgos grūtību pārvarēšanas veidus, uzrādīja zemu iekšējo saskaņotību, uz rezultātiem nevar balstīties pilnībā un ieteicams veikt papildus pētījumus. Pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem veselības uzvedības un stresa pārvarēšanas stratēģiju rādītājos. No iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka gan stresa pārvarēšanas stratēģiju skalās, gan veselības uzvedības skalā, ieskaitot ar medikamentu un alkohola lietošanu saistītos paradumos un veselības uzturēšanas paradumus, sievietēm ir statistiski nozīmīgi augstāki rādītāji kā vīriešiem. Zemu iekšējās saskaņotības rādītāju dēļ stresa pārvarēšanas stratēģiju skalās, uz rezultātiem nevar balstīties pilnībā, tāpēc ieteicami papildus pētījumi. Atslēgas vārdi: stresa pārvarēšana, veselības uzvedība

The aim of the present research was to define – What relathionships exists between coping strategies and health behavior of youth? Are there gender differencies in coping strategies and health behavior indicators? 76 respondents in age between 18-25 years, 32 women and 44 men, participate in this study. The Brief Coping Orientation for Problem Experiences Inventory was used to measure coping strategies (Carver, 1997), which was adapted in Latvia by Kristine Kiece in terms of master’s work, 2008. Multidimensional Health Behaviors Questionnaire (MHBQ) was used to measure health behavior, which was adapted in Latvia in terms of this work by Annija Mitrevica, 2016. Additionally to already mention two surveys demographic data survey was created to define other essential information about respondents. From gained correlation estimations between studied criteria of young people, conclusion can be made, that there is statistically significant relation between health behavior habits and problem-oriented coping, which means, that increasing health behavior indicators also increases a problem-oriented coping indiciators and this relation is strong. There is statistically significant relation between emotion-oriented coping and health maintenance behaviors. While between avoidance coping and health behavior, statistically significant relation were not detected. Considering, that scales which measured emotion-oriented coping and avoidance coping showed low internal coherence, results can not be relied definetely and it is advisable to research further. The research results showed that there are statistically significant differences between women and men in health behavior and coping strategies indicators. From the results, conclusion can be made, that women have higher scores than men in both coping strategies scales and health behavior scale, including drug-related behaviors and maintenance behaviors. Because of low internal coherence in coping scales, results can not be relied definetely, so it is recommended to research further. Key words: coping, health behavior.