Darījuma noslēgšanas mērķa un subjektīvās gribas izvērtēšanas nozīme darījuma apstrīdēšanas gadījumā maksātnespējas procesā

Abstract

Maģistra darbā uzsvars likts uz darījuma noslēgšanas mērķa un personas subjektīvās gribas iztulkošanas nepieciešamību darījuma apstrīdēšanas procesā, jo tikai pēc šo kritēriju noskaidrošanas, var secināt, vai šķietami prettiesisks darījums patiešām tāds ir. Pretējā gadījumā, apstrīdamu darījumu vērtējot atbilstoši formāliem kritērijiem, var lietderīgu darījumu atzīt par absolūti spēkā neesošu. Maģistra darbā ir mēģināts noskaidrot, cik objektīvi garam ir jābūt aizdomu perioda termiņam un kā tā interpretācijas plašums ietekmē darījuma apstrīdēšanas tiesiskos pamatu. Tāpat autore ir paudusi savu redzējumu uz maksātnespējas konstatēšanas brīža izvērtējuma nepieciešamību, kura mērķis būtu konstatēt faktisko parādnieka maksātnespējas konstatēšanas brīdi, lai rezultātā apstrīdēti tiktu patiešām pirmsšķietami prettiesiski darījumi. Šobrīd Maksātnespējas likuma normā likumdevējs definējis “aizdomu periodu” kā materiāltiesisku prekluzīvu termiņu, tādēļ darbā ir analizēta šī termiņa izpratne. Civillikuma 1.pants deklarē labas ticības principu pāri visām privāttiesiskajām attiecībām, tādēļ autores skatījumā bija būtiski izprast šīs ģenerālklauzulas sasaisti ar darījuma apstrīdēšanas institūtu gan pēc vispārējiem apstrīdēšanas kritērijiem, gan speciālajām tiesību normām. Attiecīgi secināms ir maģistra darba mērķis – problēmjautājumu konstatēšana darījuma mērķa un subjektīvās gribas noskaidrošana darījumu apstrīdēšanas gadījumā, likumā nostiprinātā materiālitiesiskā prekluzīvā termiņa nozīme un piemērošana, labas ticības principa vērtēšanā sakarā ar darījumu apstrīdēšanu un administratoru tiesību vai pienākumu izmantot apstrīdēšanas institūtu izvērtēšana. Darba uzdevums autorei bija izteikt savu viedokli un skatījumu par konstatētajiem problēmjautājumiem un piedāvāt savus risinājumus to iespējamai novēršanai. Darba rezultātā ir piedāvāti grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā. Autore piedāvājusi atjaunot parādnieka maksātnespējas konstatēšanas brīdi, pamatojoties uz administratora sniegto pieteikumu. Nodefinētas robežas prasības pamatam atkarībā no tā, vai darījuma apstrīdēšana pamatota ar vispārējo vai speciālo tiesību normu. Kā arī darbā ir uzsvērts, kuros gadījumos tiesai būtu jāizmanto savas ex officio tiesības un tiesai būtu jāveic līguma iztulkošana daudz vērīgāk un rūpīgāk, izvirzot kā kritēriju arī darījuma noslēgšanas mērķa un subjektīvās gribas noskaidrošanu.

This Master thesis emphasizes necessity to evaluate transaction aim and subjective will when disputing transactions in insolvency process. Only by analysing these criteria, it is possible to conclude whether the transaction is unlawful or not. Otherwise, if the transaction is analysed by formal criteria, transaction that corresponds to normal commercial practice can be easily recognized as absolutely void. This thesis attempts to clarify how long suspect period should be and how its interpretation affects legal base when challenging transaction. Similarly, the author has set her vision on necessity to evaluate the moment of actual insolvency of debtor to be able to challenge prima facie unlawful transactions. Currently Insolvency Law in Latvia defines “suspect period” as substantive legal preclusive period. Therefore, author in this thesis analyses understanding of this period. First clause of Civil Law defines good faith principle as general principle over all private law relations. Therefore, author aims to understand linkage between this general provision and transaction dispute institute both according to general dispute criteria and special provisions. Objective of this Master thesis is to identify issues related to interpretation of transaction aim and subjective will when disputing transaction; definition and application of “suspect period” that is defined as substantive legal preclusive period in law; assessment of good faith principle when disputing transactions; and evaluation of administrator’s right or obligation to apply transaction dispute institute. In this thesis author expresses her opinions and views on the issues identified and offers her solutions for their potential elimination. As a conclusion, author of the Master thesis proposes amendments to Insolvency Law and Civil Law. Author offers to restore detection of the moment of actual insolvency of debtor based on application of administrator. Author defines the borders of plea depending on whether transaction dispute is justified by general of special provisions. Thesis also emphasizes in which cases justice should use it ex officio rights and make more thorough and more careful interpretation of the agreement with an aim to clarify the transaction aim and subjective will.