Kompensācija kā netaisnīgs līguma noteikums

Abstract

Maģistra darba tēma ir „Kompensācija kā netaisnīgs līguma noteikums”. Līgumsodam, kas noteikts Civillikumā, ir saistību pastiprinoša funkcija un tas darbojas kā sods par saistību pārkāpumu, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktais līgumsods ir saistīts ar jēdzienu „kompensācija”, kuras mērķis ir atlīdzināt zaudējumus, taču bieži uz pēdējo tiek attiecināts Civillikuma regulējums. Praksē ir divas dažādas atziņas par līgumsoda funkcijām patērētāju tiesību jomā – līgumsods soda patērētāju un atlīdzina komersantam zaudējumus vai līgumsods tikai atlīdzina komersantam nodarītos zaudējumus. Autores mērķis ir izpētīt, vai Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktā noteiktais līgumsods atbilst Eiropas Savienības Padomes 1993.gada 5.aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos Pielikuma „e” apakšpunktā noteiktajam kompensācijas institūtam.

Master’s thesis is „Compensation clause as unfair contract terms.” The penalty clause's, which determined in the Civil law, function is to reinforce the obligation. It is the penalty for violation of the obligation, while in the Consumer Rights Protection Law contained penalty is associated with the concept of „compensation”, which aim is to compensate damages, but often to the last is applied Civil law regulation. There are two different conclusions of penalty clause functions in the field of consumer rights – penalty clause penalizes consumer and at the same time compensate merchant's damages or penalty clause aim only compensate merchant's damages. The author's purpose is to investigate whether the penalty clause, which determined in Article 6, Paragraph 3, Point 4., comply with the compensation institute, which determined in Council Directive 93/13/EEC of 5 April 1993 on unfair terms in consumer contracts Annex's Point „e”.