Skolotāju pieredze izglītojošo spēļu izmantošanā angļu valodas apguvē sākumskolā (1.-4.klase)

Abstract

Maģistra darba mērķis ir izzināt skolotāju pieredzi izglītojošo spēļu izmantošanā angļu valodas stundās sākumskolā. Darba autore pētījusi dažādus izglītojošo spēļu aspektus, tādējādi akcentējot to lomu. Darba autore uzskata, ka izglītojošās spēles ne tikai nodrošina nesaspringtu mācīšanās vidi, bet to galvenais uzdevums ir veidot sadarbības pieredzi, kas veidojas vai nu paužot pretēju nostāju vai savstarpēji vienojoties, cenšoties sasniegt konkrētu rezultātu. Tādējādi skolēni var apgūt jaunus jēdzienus un vienlaicīgi attīstīt arī sociālās prasmes. Tas stiprina viņu paļaušanos vienam uz otru un veido noturīgākas attiecības ar vienaudžiem. Pētījuma datu tika iegūšanai tika izmantotas padziļinātas intervijas, fokusa grupas diskusija un aptauja; tā kā pētījumā iegūtie dati ir subjektīvi, tad maģistra darba autore kā pētījuma metodi ir izvēlējusies fenomenoloģiju. Darba autore ir rūpīgi izanalizējusi dažādu respondentu sniegtās atbildes un izpētījusi izglītojošo spēļu dažādos aspektus. Šīs profesionālās pieredzes izklāsts tika savienots ar katra indivīda iekšējo pārliecību, kā rezultātā pētījuma autore varēja izprast izglītojošo spēļu būtību. Atslēgas vārdi: izglītojošās spēles, fenomenoloģija, profesionālā pieredze.

The aim of the master’s paper was to find out teachers’ experience on using educational games at primary school English lessons. The author inspected various aspects of the educational games and henceforth, the phenomenon was outlined. The author of the paper believes that besides creating a relaxed learning environment, the primary objective of the educational games is to generate a collaborative experience concluded either through conflicting or mutual association to endeavor certain outcome. Thus, learners can acquire new concepts and alongside can develop their social skills This can strengthen their trust in each other and would build a stronger bond with their peers. The data was collected through in-depths interviews, a focus group discussion, and a questionnaire and since most of the data were subjective, the author of the paper has chosen phenomenology as a research methodology. The responses of various respondents were examined thoroughly and the author has explored the diversified facets of the phenomenon. Hence, the apparent appearance of those lived experiences was combined with the individual’s inner consciousness and therefore, the author was able to obtain the essence of the phenomenon. Keywords: educational games, phenomenology, lived-experience