Pašcieņas saistība ar trauksmi un psiholoģiskām aizsardzības mehānismiem smēķējošām un nesmēķējošām sievietēm.

Abstract

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, kādas atšķirības pašcieņā, trauksmē un psiholoģiskās aizsardzības mehānismos pastāv sieviešu smēķētāju un nesmēķētāju grupā, kā arī izpētīt, kādi mainīgie labāk prognozē pašcieņu un smēķēšanu sievietēm. Pētījumā piedalījās 100 sievietes no 20 līdz 45 gadiem, kas tika sadalītas divās grupās. Pirmajā (smēķētāju) grupā (M=28,06, SD=5,46) nokļuva sievietes, kas smēķē regulāri vismaz vienu cigareti dienā, otrajā (nesmēķētāju) grupā (M=27,82, SD=5,27) nokļuva sievietes, kuras norādīja, ka dienā izsmēķē 0 cigaretes un nekad nav smēķējušas. Respondentes tika pielīdzinātas iespēju robežās pēc vecuma un izglītības līmeņa. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas – Pašcieņas (Self-Esteem) mērīšanai tika izmantota Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale), Rosenberg, 1965; adaptācija latviešu valodā, Miltuze, 1996.g; Psiholoģiskās aizsardzības mehānismu noteikšanas aptauja (Plutchik’s Life Style Index; LSI) (Plutchik, 1980). Aptauju Latvijā latviešu valodā adaptējusi Ginta Radionova, 2010; Trauksmes stāvokļa-iezīmes pašnovērtējuma anketa (Spilberger, (1983., State-Trait Anxiety Inventory; STAI). Aptauju Latvijā krievu un latviešu valodā adaptējusi Daina Škuškovnika, 2004. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp smēķētāju un nesmēķētāju grupu trauksmes stāvokli. Smēķētāju grupa demonstrēja augstākus rādītājus situatīvajā trauksmē. Situatīvā trauksme vislabāk prognozē smēķēšanu sievietēm. Savukārt, atbildot uz trešo pētījuma jautājumu, tika atklāts, ka trauksme vislabāk negatīvi prognozē pašcieņu.

The objective of Masters’ Paper was to explore differences in self-esteem, anxiety and psychological defense mechanisms between women smokers and non-smokers groups, as well as to study, what better predicts women self esteem and smoking. 100 women aged 20 to 45 participated in the research, dividing in two groups. First group (smokers) (M=28,06, SD=5,46) consisted of women, who smoke regularly at least one cigarette per day, second group (non-smokers) (M=27,82, SD=5,27) consisted of women, who reported that they doesn’t smoke and have never smoked before. Respondents were euqalized in age and education, as far as it was possible. Three inquiries were used in the research – for measurement of self-esteem Rosenberg Self-Esteem Scale was used, Rosenberg, 1965; adjustment to Latvian language, Miltuze, 1996.; Inquiry of identifying psychological defense mechanisms (Plutchik’s Life Style Index; LSI)( Plutchik, 1980). Inquiry was adjusted to Latvian language by Ginta Radionova, 2010; State-Trait Anxiety Inventory queue (Spilberger, 1983). Inquiry was adjusted to Latvian and Russian languages by Daina Škuškovnika, 2004. Results of the research showed, that a statistically material difference in level of anxiety exists between smoker and non-smoker groups. Smoker group demonstrated higher levels of situative anxiety. Situative anxiety highly predicts women smoking. Also, answering on the third researchs’ question, it was concluded, that anxiety highly predicts negative self-esteem.