Mutvārdu vēstures izmantojamība starppaaudžu kontekstā konkrētu Latvijas vēstures tematu apguvei 9. un 12.klasēs.

Abstract

Nākotnē jāraugās uz izglītību, kas pievēršas skolēna personiskajai un intelektuālajai attīstībai un piedāvā vērtības, attieksmi un prasmes, kas skolēnam būs nepieciešamas visu turpmāko dzīvi. Mutvārdu vēsture atbilst mūsdienu tendencēm pedagoģijā, liekot uzsvaru uz sociālo vēsturi un veidojot holistisku izpratni par vēstures notikumiem. Maģistra darba „Mutvārdu vēstures izmantojamība starppaaudžu kontekstā konkrētu Latvijas vēstures tematu apguvē 9. un 12. klasē” mērķis ir izzināt mutvārdu vēstures izmantojamību starppaaudžu kontekstā 9. un 12. klašu Latvijas vēstures tematu izpratnei. Darba teorētiskajā pētījumā tiek apskatīts mutvārdu vēstures jēdziens, avotu īpatnības un ticamība, pētniecības aktualitāte Latvijā un dažādu autoru viedokļi par tās izmantošanu vēstures apguvē. Tiek pētīta starppaaudžu pieredzes izmantošana holistiskas izpratnes attīstībai. Lai izvērtētu, kādas zināšanas, attieksmi un prasmes skolēni iegūst, izmantojot mutvārdu vēstures interviju starppaaudžu kontekstā, tika veikta 37 9.klašu un 22 12.klašu skolēnu pētniecisko darbu „Barikāžu laiks” un „Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas ikdienas dzīve” un 40 skolēnu pašvērtējuma anketu analīze un interpretācija. Pētījumā iegūtie secinājumi ir sekojoši: 1) mutvārdu vēstures intervijas izmantošana sniedz iespēju zināšanas iegūt kopējā mācīšanās procesā, kurā skolēns, tuvinieki un skolotājs piedalās kā līdzdalībnieks; 2) skolēni pētniecisko darbu ietvaros izzina tuvinieku pieredzi, attīsta kritisko domāšanu, pilnveido komunikācijas, saskarsmes un pētniecības prasmes, izzina un apgūst tādus jēdzienus kā patriotisms, valsts, solidaritāte, demokrātija u.c.; 3) mutvārdu vēsture sniedz skolēnam daudzpusīgu un sociāli taisnīgu skatījumu uz pagātni; 4) tā māca skolēniem „kā mācīties”, kā arī „ko mācīties”; 5) ir nepieciešams atslogot piesātināto obligāto vēstures mācību saturu, lai rastu laiku skolēnu pētnieciskās darbības pilnveidei un kritiskās domāšanas attīstībai.

In the future one should look for an education that focuses on the personal and intellectual development of a student and provides values, attitude and skills that the student will require for the rest of his/her life. Oral history corresponds to the modern trends in pedagogics, by emphasizing social history and creating a holistic understanding of history events. The goal of the Master’s degree paper “The Applicability of Oral History in Intergenerational Context to Acquire Specific Topics of Latvian History in Grade 9 and 12” is to research the applicability of oral history in intergenerational context in teaching various topics of Latvian History in grades 9 and 12. The theoretical research part of the paper examines the concept of oral history, the credibility and peculiarities of sources, the topicality of the research in Latvia and the opinions of various authors about the usage of oral history in teaching history. A research is carried out on using intergenerational experience in order to develop a holistic understanding. In order to assess the knowledge, attitude and skills students acquire, by using oral history interviewing in an intergenerational context, an analysis and interpretation was made of research papers on themes “The time of Barricades” and “The everyday life in Soviet Socialist Republic of Latvia”, collected from 37 students from grade 9 and 22 students from grade 12, as well as self-assessment questionnaires collected from 40 students. The conclusions acquired during the research are as follows: 1) using the oral history interviewing allows knowledge to be acquired in a shared learning process, where students, relatives and teacher act as a participants; 2) while doing their research papers, students inquire the experience of their relatives, evolve critical thinking, enhance their communication, interaction and research skills, acquire concepts like patriotism, country, solidarity, democracy etc.; 3) oral history provides students with a diverse and socially just view on the past; 4) it teaches students “how to learn”, as well as “what to learn”; 5) it is necessary to relieve the over-saturated mandatory history teaching topics, in order to find some time to improve the students’ researching and critical thinking skills.