Hidroloģisko posteņu fotomonitoringa izmantošanas iespējas fenoloģijā
Zusammenfassung
Bakalaura darba mērķis ir raksturot digitālās fotogrāfijas kā izpētes metodi ģeogrāfijā, fenoloģijas nozarē, izmantojot hidroloģisko novērojumu posteņu materiālus. Darbā apkopota informācija par fenoloģijas nozares attīstību un fotomonitoringa nozīmi tajā, apskatīta fenoloģiskā sezonalitāte un to ietekmējošie faktori. Pētījums ir balstīts uz LVĢMC fotomonitoringa materiālu un autores personīgi uzņemto fotogrāfiju analīzi. Attēlos analizēti veģetācijas un ledus parādību fenoloģisko fāžu norises laiki atšķirīgos laika periodos no 2014. līdz 2016. gadam un vērtētas kopsakarības. Balstoties uz veikto pētījumu, digitālās fotogrāfijas iespējams raksturot kā precīzu un daudzpusīgu izpētes metodi fenoloģijas nozarē, kas ļauj analizēt gan dzīvās, gan nedzīvās dabas norises ilgstošā laika periodā, atspoguļojot savstarpējās sakarības. Plašais hidroloģisko novērojumu staciju pārklājums sniedz iespēju datus salīdzināt gan lokālā, gan reģionālā mērogā. Fotomonitoringa materiāli ir viegli interpretējami un vizuāli pārskatāmi, taču lielā apjoma dēļ, to analīze ir laikietilpīga. The aim of Bachelor thesis is to describe the digital images as a research method in geography, phenology field, using the hydrological stations photo–monitoring materials. Work summarizes the phenological development and the role of the photo–monitoring, viewed phenological seasonality and it’s affecting factors. The research is based on analysis of the Latvian Environment, geology and meteorology centre (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) photo–monitoring and author’s personal taken digital photo analysis. In the images are analyzed vegetation and ice phenomena phenological phases in different time periods from 2014 to 2016 and assessed interrelationship. Based on research, digital photos can be described as an exact and extensive research method in phenology, which allows analyze long term living and non–living natural processes, reflecting the interrelationships. The wide hydrological observation stations coverage permit data to compare local and regional level. Photo–monitoring materials are easy to interpret and visually transparent, but the analysis is time–consuming.