Publiskas telpas sociālā konstruēšana: Rīgas Centrāltirgus modernizācijas un renovācijas gadījums

Abstract

Maģistra darba mērķis ir analizēt, notiekošā renovācijas un modernizācijas procesa kontekstā, kā cilvēki piedzīvo publisko telpu – Rīgas Centrāltirgu, sociāli konstruējot Rīgas Centrāltirgus kulturālo nozīmi. Teorētiskais ietvars ir balstīts Setas M. Lovas telpas sociālās konstruēšanas definīcijā, kas skata to kā nozīmju piešķiršanu telpām, balstoties uz cilvēku, kuri piedzīvo telpu, sociālo pieredzi, kā arī Margaretas Rodmanas ideju, ka individuālas intereses un pieredzes konstruē dažādas tās pašas telpas nozīmes. Diskusija tiek veikta, analizējot lauka darba datus, kas iegūti līdzdalīgās novērošanas un foto-izdibināšanas interviju laikā. Lauka darba rezultāti norāda, ka ‘tirgus’ pats ir kļuvis par sociāli un kulturāli konstruētu nozīmi, kuras saturs atšķiras dažādiem cilvēkiem.

The thesis aims to analyse, within the context of the ongoing renovation and modernization process, how the public space – Riga Central Market (RCM), is experienced by people, socially constructing the cultural meaning of RCM. The theoretical framework is mainly based on Setha M. Low’s definition of social construction of space as the assigning of meanings to spaces through social experiences of the people who exist in the space, and Margaret Rodman’s idea that individual interests and experiences construct different meanings of the same place. The discussion is carried out analysing fieldwork data collected through participant-observation and photo-elicitation interviews. The fieldwork results highlight that ‘the market’ has become a socially and culturally constructed meaning in itself, however with varying content for different people.