Dabas tēlojuma filozofiskā funkcionalitāte Lukrēcija poēmā “Par lietu dabu”

Abstract

Maģistra darba "Dabas tēlojuma filozofiskā funkcionalitāte Lukrēcija poēmā „Par lietu dabu”" mērķis ir izprast dabas tēlojumu nozīmi poēmas filozofiskās koncepcijas atklāšanā. Dabas tēlojums Lukrēcija poēmas ietvaros ieņem nozīmīgu vietu un tiek izmantots gandrīz nepārtraukti, tāpēc tika izvirzīta hipotēze: Lukrēcijs poēmā "Par lietu dabu" turpina epikūriešu tradīciju – izmantot dabas tēlojumu filozofisko ideju paušanai. Mērķa sasniegšanai darba autore ir apzinājusi mūsdienu pētnieku atziņas par epikūriešu tradīcijas recepciju Romā, kā arī par Lukrēcija iedvesmas avotiem. Pētījuma daļā apskatīti Epikūra un Filodēma uzskati par dzeju, Filodēma epigrammas un Horācija un Vergilija dzeja, kurā tiek paustas epikūrisma domas. Dabas tēlojums poēmā "Par lietu dabu" tika klasificēts trīs grupās: dabas tēlojums kā novērojums, dabas tēlojums kā analoģija un dabas tēlojums kā poētiska atkāpe. Pētījuma rezultāti liecina, ka Lukrēcijs dabas tēlojumu izmanto kā neredzamās atomu pasaules skaidrojumu un epikūrisma filozofisko domu atainotāju, taču Lukrēcijs epikūriešu iztirzājumu tradīcijā ieņem īpašu pozīciju, izvēloties dzeju kā epikūrisma filozofisko domu mediju. Atslēgvārdi: dabas tēlojums, Lukrēcijs, epikūrisms, dzeja

The aim of the master thesis “Philosophical Functionality of Nature Depictions in Lucretius’ Poem “De Rerum Natura”” is to research the meaning of nature depictions in revealing the philosophical concept. Nature depictions in Lucretius’ poem are important and they are used almost continuously, thus a hypothesis – Lucretius in the poem “De Rerum Natura” continues the Epicurean tradition to use nature depictions for expressing the philosophical ideas – is proposed. In order to reach the aim author of the thesis has studied the papers of contemporary researchers’ about the reception of Epicurean tradition in Rome, as well as about the sources of Lucretius’ inspiration. In the research part author of the thesis studied Epicurus’ and Philodemus’ thoughts about poetry, Philodemus’ epigrams and Horace’s and Vergil’s poetry, in which Epicurean ideas were expressed. Nature depictions in poem “De Rerum Natura” are classified into three groups: nature depictions as an observation, nature depictions as an analogy and nature depictions as a poetical digression. The results of the research show that Lucretius uses nature depictions as an explanation of the invisible atomic world and as a demonstration of Epicurean philosophical thought, however, the Lucretius himself has a peculiar place in the Epicurean text tradition due to choosing poetry as a medium of the Epicurean philosophical ideas. Keywords: nature depictions, Lucretius, Epicureanism, poetry