Plazmas trimetilamīna N-oksīda koncentrācijas novērtēšana eksperimentālajā 2.tipa diabēta modelī

Abstract

Bakalaura darbā tika analizēti bioķīmiskie marķieri diabēta attīstības raksturošanai un pētītas trimetilamīna N-oksīda (TMAO) un L-karnitīna koncentrācijas izmaiņas diabēta gadījumā. Iegūtie rezultāti parāda, ka db/db pelēm, kam raksturīga aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēts, bija ievērojami paaugstināta TMAO koncentrācija asins plazmā un tā palielinājās laika gaitā. L-karnitīna koncentrācija asins plazmā bija ticami zemāka nekā kontroles grupai tikai 12 nedēļas vecām db/db pelēm. Tika novērots, ka 8 nedēļu laikā db/db pelēm bija ticami palielināta ķermeņa masa, plazmas glikozes un insulīna koncentrācijas, kā arī attīstījusies insulīna rezistence. Pētījuma rezultāti liecina, ka diabēta gadījumā ir paaugstināta plazmas TMAO koncentrācija, un ir nepieciešami tālāki pētījumi, lai noskaidrotu TMAO lomu 2. tipa cukura diabēta attīstībā.

The aim of the bachelor thesis was to investigate various biochemical markers to characterize the development of diabetes and to determine the changes of trimethylamine N-oxide (TMAO) and L-carnitine concentrations in an experimental type 2 diabetes model. Obtained data show that blood plasma TMAO levels were substantially elevated in db/db mice and increased over time. L-carnitine plasma concentration in db/db mice was significantly decreased only at the age of 12 weeks. After 8 weeks of observation db/db mice had significantly increased body mass, plasma glucose and insulin levels and insulin resistance, compared to control. The results of this study demonstrate that type 2 diabetes is associated with higher plasma concentration of TMAO. Further research is needed to define the role of TMAO in the development of type 2 diabetes mellitus.