Indivīda dzīvesspēka saistība ar trauksmi un psiholoģisko labklājību
Автор
Aizpuriete, Anta
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Miltuze, Anika
Дата
2016Metadata
Показать полную информациюАннотации
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība indivīda dzīvesspēkam ar indivīda trauksmes līmeni, kā arī noskaidrot, vai pastāv saistība starp indivīda dzīvesspēku un psiholoģisko labklājību. Pētījumā tika izmantotas trīs pētījuma metodes - Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (Hjemdal, Friborg, Rosenvinge, & Martinussen, 2001), Spīlbergera trauksmes aptauja (Spielberger, 1973) un Psiholoģiskās labklājības skala (Ryff, 1989). Pētījumā piedalījās 85 pieaugušie vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Iztirzājuma daļā iekļauti pētījumi par dzīvesspēka, dzīvesspēka un trauksmes saistībām, dzīvesspēka un psiholoģiskās labklājības saistībām, atspoguļoti svarīgākie atzinumi un atklājumi tieši šo konstruktu saistībās. Pētījuma praktiskajā daļā veikts korelāciju pētījums, izmantojot Spīrmena korelācijas metodi. Kopumā iegūtie rezultāti apstiprina saistību starp indivīda dzīvesspēku un trauksmi, kas ļauj secināt, ka augstāki indivīda dzīvesspēka rādītāji būs saistīti ar zemākiem trauksmes rādītājiem. Pētījuma hipotēze par to, ka augstāki dzīvesspēka rādītāji saistīsies ar augstākiem psiholoģiskās labklājības rādītājiem, apstiprināta daļēji. Tas pamatojas ar to, ka divām labklājības apakšskalām nebija statistiski nozīmīgu saistību ar gandrīz nevienu no dzīvesspēka skalām. The aim of this study is to examine the relations for individual’s resilience with anxiety and psychological well being. Three questionnaires were used: Resilience Scale for Adults (Hjemdal, Friborg, Rosenvinge, & Martinussen, 2001), Spielberger State-Trait- Anxiety-Inventory (Spielberger, 1973) and Scales of Psychological Well-Being (Ryff, 1989). The study included 85 adults that were from18 to 49 years old. The main discussion will consist with some of the developed author theories about the construct of resilience, including the argumentation of it and the field studies also examining anxiety and its relation to resilience as well as psychological well being and its relation to resilience. In the practical study part, a correlation with the three variables was made using Spearmann’s correlation method. In sum, the results approves a relation with individual’s resilience to anxiety that allows to make a conclusion that higher resilience is related to lower anxiety level. However, the hypothesis that higher resilience is related to higher psychological well being approved only partially. It is explained by two psychological well being scales that did not had a significant correlation to almost any of the resilience scales.