Show simple item record

dc.contributor.advisorBiseniece, Maija
dc.contributor.authorKleina, Lita
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
dc.date.accessioned2016-07-04T01:06:56Z
dc.date.available2016-07-04T01:06:56Z
dc.date.issued2016
dc.identifier.other53949
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/33051
dc.description.abstractPētījuma mērķis bija noskaidrot vai izmantojot gan strukturētas, gan nestrukturētas mandalas un brīvu zīmēšanu var samazināt trauksmi kā emocionālo stāvokli. Lai to noskaidrotu tika veikts pētījums, kurā piedalījās 84 jaunieši, no tiem 52 meitenes un 32 zēni, M=18,36. Dalībnieki bija 12. klašu skolēni, pētījums norisinājās skolās, mācību stundu laikā. Tika izveidotas trīs pētījuma grupas - brīvas zīmēšanas, nestrukturētas mandalas zīmēšanas un strukturētas mandalas krāsošanas, katrā grupā bija 28 dalībnieki. Lai pārbaudītu vai ar izmantotajām mākslas metodēm trauksme dalībniekiem samazinājusies, tika izmantota Spīlbergera trauksmes aptaujas trauksmes kā emocionālā stāvokļa skala (State- Trait Anxiety Inventory/ STAI/, Spilberger, 1983), ko Latvijā adaptējusi Daina Škuškovnika (2004). Rezultāti parāda, ka trauksme samazinājās visām pētījuma grupām. Var secināt, ka gan brīva zīmēšana, gan nestrukturētas mandalas zīmēšana, gan strukturētas mandalas krāsošana samazina trauksmi kā emocionālo stāvokli. Starp grupām nav statistiski nozīmīgas atšķirības, tāpēc var secināt, ka visas pētījumā izmantotās metodes trauksmi samazina vienādi efektīvi. Mandalu zīmēšanu, brīvu zīmēšanu un mandalu krāsošanu var izmantot kā metodi trauksmes mazināšanai jauniešiem.
dc.description.abstractPurpose of the study was to find out whether using structured and unstructured mandalas and free drawing can reduce state anxiety. In research participated 84 young adults, 52 girls and 32 boys, M = 18,36. The participants were 12th grade students, the study took place in schools, during school lessons. Research had three groups- free drawing, unstructured mandala drawing and structured mandala coloring, each group had 28 participants. Spilberger (1983) State- Trait Anxiety Inventory (STAI) state anxiety scale, adapted Daina Škuškovnika (2004) was used to find out wethther the used art methods reduce anxiety. The results show that anxiety decreased for all research groups. It can be concluded that the free drawing, unstructured mandala drawing and structured mandala coloring reduce state anxiety. There were no statistically significant difference between the groups, so it can be conclude that all used methods reduce anxiety equally effective. Mandala drawing, free drawing and mandala coloring can be used in reducing the anxiety among young adults.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectPsiholoģija
dc.subjecttrauksme
dc.subjectmandala
dc.subjectzīmēšana
dc.subjectkrāsošana
dc.subjectanxiety
dc.titleMandalu izmantošana trauksmes mazināšanai jauniešiem
dc.title.alternativeThe Use of Mandalas in Reducing the Anxiety Among Young Adults
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record