Saistība starp nebrīvē turēto paipalu (Coturnix japonica) agrīno augšanu un individuālajām uzvedības atšķirībām

Abstract

Nesenos zinātniskajos darbos tikusi izvirzīta hipotēze, ka individuālās uzvedības (personalitātes) pazīmes var būt saistītas ar sugu un indivīdu bioloģiskajām īpatnībām, taču ir tikai nedaudz empīrisku pētniecisko darbu, kas pierādītu šo hipotēzi. Šī maģistra darba tēma ir “Saistība starp nebrīvē turēto paipalu (Coturnix japonica) agrīno augšanu un individuālajām uzvedības atšķirībām”. Tā mērķis ir izskaidrot saistību starp nebrīvē turēto paipalu cāļu augšanas ātrumu un uzvedības ietekmēto dzīves gaitu. Kopā iegūti gan dati par uzvedību, gan ķermeņa augšanas izmaiņām no 101 paipalu cāļa laboratorijas apstākļos Norvēģijas zinātņu un tehnoloģiju universitātē. Zinātniskā darba rezultātā tiek secināts, ka nebrīvē turēto paipalu individuālajai ķermeņa augšanai nav saistības ar uzvedību kopumu, tādējādi nepierādot dzīves gaitas sindromu un noraidot sākotnēji izvirzīto hipotēzi par sugu stratēģiju principu izmantošanu, uzvedības sindromu izskaidrošanā.

Studies in this topic of animal personalities are widely spreading through the last few decades, yet still empirical explanation of pace-of-life syndrome causes in individual consistent behaviour need to be examined. The aim of this study is to explore individual phenotypic variation in captive quail chicks, and quantify links between growth rate and behaviour relevant to a ‘pace-of-life’ syndrome in individual life histories. During the experimental work of this study, that was held in laboratory conditions at Norwegian University of Science and Technology, in total 101 quail chick were examined. The main conclusion here is that individual body growth of captive quail chicks had no effect on the suite of behaviours tested, therefore contradicting the pace-of-life hypothesis and rejecting the ultimate hypothesis provided in this study.