Kūlas dedzināšanas izraisīto meža ugunsgrēku izplatība Latvijā un to noteicošie veģetācijas un ainavas faktori

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot kūldegu un to izraisīto meždegu izplatību Latvijā un to noteicošos ainavas un veģetācijas faktorus. Pētījumā analizēta kūlas dedzināšanas izraisīto mežu ugunsgrēku izplatība Latvijā 2010.–2015.g., 238 zināmajos gadījumos dešifrēta ainavas struktūra un biotopi, kā arī apsekoti pieci zālāji un ievākti 100 virszemes biomasas paraugi. Rezultāti liecina, ka kūlas dedzināšana ir nozīmīgs faktors mežu ugunsgrēku izplatībā, bet tiem nav ciešas saiknes ar vispārējo mežu ugunsgrēku izplatību. Kūldegu un to izraisīto meža ugunsgrēku izplatībā nozīmīgi ainavas faktori ir ceļi un ūdensobjekti, kas saistīts vietas pieejamību un cilvēku uzturēšanos. Kūldegas un to izraisītās meždegas galvenokārt izceļas atmatās, kur aug monodominantas graudzāļu audzes, jo īpaši slotiņu ciesas Calamagrostis epigeos audzes. Vidēji virszemes biomasa ir 483,8 g/m2.

The aim of the Thesis was to reveal the influence of surrounding vegetation and landscape patterns on distribution of forest fires ignited by grassland burning. Author analysed distribution of forest fires ignited by grassland burning in Latvia. Remote sensing data were used to analyse landscape elements and vegetation types for 238 known cases. Aboveground biomass was sampled in 5 grasslands, and 100 samples of litter biomass were collected. The results showed that grassland burning is a notable factor ifluencing forest fire distribution, but with no relationship to overall distribution of forest fires. Road and water objects are notable landscape factors for grassland burning and their ignited forest fires. Grassland wildfires usually arise in abandoned grasslands that mostly consist of monodominant grass stands, especially wood Small-reed Calamagrostis epigeos. Mean aboveground biomass is 483,8 g/m2.