Augsnes faktoru ietkeme uz zemes izmnatošanas struktūru Ukru pagastā

Abstract

Latvijā pēdējā gadsimta laikā ir vērojama periodiska zemes lietojuma veida mainība, ko ir ietekmējuši dažādi sociālie, ekonomiskie un politiskie aspekti. Lauksaimniecības zemju apmežošanās ir viens no procesiem, kas raksturo zemes izmantošanas struktūras maiņu, kas aktuāls ir kļuvis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un visizteiktāk ietekmē marginālās teritorijas. Salīdzinoši maz pētījumi ir veikti, kas ietvertu arī augsnes faktoru ietekmi uz apmežošanās procesiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā augsnes faktori ir ietekmējuši zemes izmantošanas struktūru Ukru pagastā, kā arī papildus novērtēt sociālpolitisko procesu ietekmi, lai varētu labāk izprast teritorijas kopējo ainu. Pētījuma rezultātā tika noskaidrotas vairākas tendences, bet kopumā tika secināts, ka augsnes faktori, tādi kā augsnes tips, granulomteriskais sastāvs un zemes kvalitāte, spēlē būtisku lomu pagasta zemes izmantošanas struktūras mainībā.

In Latvia over the last century there has been periodic land use change which is influenced by various social, economical and political aspects. Afforestation of agricultural land is one of the processes that characterize the land use change which has become actual after the restoration of Latvia independence and most prominently affect marginal areas. Relatively few studies have been conducted that include soil factors affecting afforestation processes. The study aims to find out how the soil factors have influenced the land use structure in Ukru parish, as well as to further assess the social and political impact of the process in order to better understand the spatial overall picture. The study identified a number of trends, but overall it was concluded that the soil factors, such as soil type, land quality and soil texture, play an important role in the parish land use change.