Pavārgrāmatu tulkošanas translatoloģiskie aspekti

Abstract

Šī darba tēma ir recepšu tulkošanas aspekti. Tēma ir aktuāla, jo, pieaugot vēlmei pēc jauniem ēdieniem, arvien vairāk recepšu tiek aizgūtas un tulkotas no citām valstīm, taču vairākas sastāvdaļas un ēdienu nosaukumus bieži vien ir sarežģīti pārtulkot. Darba mērķis ir izzināt stratēģijas un metodes, kas ir pieejamas tulkojot pavārgrāmatas, lai nodrošinātu tulkojumu kvalitāti. Tāpat arī tika izvirzīta hipotēze, ka tulkot pavārgrāmatas uz tuvāk stāvošu kultūru ir vieglāk kā uz tālāk stāvošu kultūru. Darbā tika pielietota salīdzinošā metode. Šī darba rezultātā tika izpētīts, ka recepšu sastāvdaļās un nosaukumos starp latviešu un vācu valodām pastāv vairāk tā saucamo “viens pret viens” atbilsmju, nekā starp latviešu un angļu valodām. Tai skaitā starp latviešu un angļu valodām tika konstatētas tā saucamās “viens pret nulli” atbilsmes jeb reālijas vairāk kā starp latviešu un vācu valodām. Šie rezultāti liek secināt, ka darba sākumā izvirzītā hipotēze ir piepildījusies.

The topic of the following study is translatological aspects of culinary recipes, which is topical, because of an increased wish for new dishes, more and more recipes are borrowed and translated from other languages, although many ingredients and names of dishes are often difficult to translate. The man aim of the study was to research the strategies and techniques that are used for translating cookbooks in order to ensure the quality of translations. The hypothesis was that translating cookbooks to closer cultures is easier than to further cultures. The comparative method was used for this study. The study has proven that there are more "one-to-one" correlations between Latvian and German than between Latvian and English in recipe ingredients and names of dishes. There are also more “one-to-zero” correlations or realia between Latvian and English than between Latvian and German. These results suggest that the hypothesis has been proven right.