„Vieglā valoda” kā palīglīdzeklis migrantu un bēgļu valodiskajai integrācijai Vācijā – pieredzes iegūšanas iespēja Latvijai

Abstract

“Vieglā valoda” kā palīglīdzeklis migrantu un bēgļu valodiskajai integrācijai Vācijā- pieredzes iegūšanas iespēja Latvijai. Šis darbs noderēs cilvēkiem, kuri nespēj vienaldzīgi raudzīties uz to, kas šobrīd notiek mūsu sabiedrībā – bēgļu viļņi pārklāj Eiropas valstis. Var bezgalīgi domāt par to, cik ģimeņu, vai atsevišķu migrantu jāuzņem katrai valstij, bet fakts ir tāds, ka katrā valstī jau ir imigranti un ne visi no tiem ir integrēti. Lai integrācija būtu veiksmīga, katrai valstij, sabiedrībai, kā arī pašiem imigrantiem jāpieliek visas pūles - “Pirmkārt, jābūt labām valodas zināšanām” – šis ir viens no galvenajiem nosacījumiem, kurš minēts katrā brošūrā vai interneta portālā. Šī bakalaura darba autore ierosina reāli novērtēt situāciju un nepieprasīt “labas valodas zināšanas”, bet koncentrēt uzmanību ātrai un vieglai valodas mācīšanai. Vieglā vācu valoda savā laikā tika speciāli izstrādāta garīgi atpalikušiem cilvēkiem un cilvēkiem ar mācību traucējumiem. Šie cilvēki mācās ne tikai lasīt un rakstīt, bet grūti saprotamua informācija viņiem jāpiedāvā jau transformēta saprotamā, nesarežģītā valodā. Kādēļ gan konkrētu un veiksmīgu Vācijas pieredzi neizmantot ieceļotāju integrēšanai? Darbā izmantoti materiāli, kurus laipni sniedza dažādas Vācijas valsts struktūras, kuras nodarbojas ar Vieglās vācu valodas popularizēšanu un izplatīšanu. Šā darba autorei tika piedāvātas intervijas, grāmatas, sanāksmju atskaites, žurnālu un avīžu publikācijas, kā arī izdevniecību interneta saites. Bakalaura darbā apkopoti nozīmīgi avoti, kuros piedāvāta informācija par kursiem, mācību līdzekļiem un Vācijas mācību iestādēm, kuras izstrādā un ievieš lietošanā Vieglās vācu valodas nosacījumus, kā arī organizē Vieglās valodes apguvi. Darbā izmantoti arī secinājumi pēc pārrunām ar "Vieglās valodas" biroja pārstāvjiem Latvijā un vācvalodīgajās zemēs. Rezumējot tiek secināts, ka galvenā barjera šobrīd ir tā, ka ar migrantu un cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju nodarbojas divas dažādas valsts struktūras. Taču ir cerība, ka sabiedrības interesēs tās apvienos pūles, un Latvija pārņems labo Vācijas pieredzi, kur integrācija ar Vieglās valodas palīdzību pieejama visiem, kam tā nepieciešama.

“Plain Language” as a Tool for Linguistic Integration of Refugees and Immigrants in Germany - a Valuable Experience for Latvia. This thesis will be of interest for all those, who do not remain indifferent in the face of current events with which our society has to deal with – waves of refugees engulf Europe, and we can only speculate how many refugee families a single country should absorb. The fact remains that all of the European countries already accommodate migrants, and that the majority of those migrants have unfortunately not been integrated. A prerequisite for integration is good language skills - the main point, which is named in all integration homepages and brochures. This thesis looks at the situation from a realistic perspective not demanding to acquire "good language skills", but rather to focus on a rapid and easy command of the language. The Plain Language was designed specifically for people with disabilities and learning difficulties. Why can’t this successfully proven tool be used for people with migration backgrounds and refugees? Different sources from various German institutions were used in this work, which deal with the popularization and dissemination of the Plain Language. These encompass interviews, books, conference proceedings, journal and newspaper publications, as well as publisher websites and summaries of conversations that I had with the representatives of the "Plain Language" offices. When analyzing the result of the work carried out, we can conclude that the biggest obstacle at present is the fact that different public agencies deal with the problem of integrating people with learning disabilities and migrants. However, there is hope that those different agencies will join together for the well-being of society, and that Latvia will be able to learn from the experiences of German speaking countries with regards to linguistic integration