Mīts par Merlinu un Vivjenu Viktoriāņu kultūrā un A.S. Bajetas darbos

Abstract

Viktorijas laikmets ir iedvesmojis Neoviktoriāņu žanra tapšanu literatūrā. Šis žanrs guva popularitāti 20. gs. beigās, pateicoties A.S. Bajetas romānam “Apsēstība” (1990), kas ieguvis Bukera balvu. “Apsēstību” veido divi sižeti, kas noris paralēlās laika plaknēs. Mūsdienu sižets atspoguļo divu literatūras pētnieku centienus gūt pierādījumus divu slavenu Viktorijas laikmeta dzejnieku mīlas sakaram. Maģistra darbs pēta A.S. Bajetas interpretēto Merlina un Vivjenas viduslaiku mītu un tā būtisko nozīmi romānā “Apsēstība”, kā arī atsauces uz mītu A.S. Bajetas romānā “Jaunava Dārzā” (1978). Maģistra darbs apskata stāstu par Merlina gūstu kā iekāres un saprāta pretstatu, kā arī atklāj zināšanas kā varas ieguves avotu.

The Victorian era has inspired an entire genre of neo-Victorian literature, which became popular in the late 20th century thanks to A.S. Byatt’s Booker Prize-winning novel Possession (1990). Possession is comprised of dual storylines on two temporal planes: the contemporary storyline describes the quest of two literary scholars to find proof of a secret love affair of two famous fictional Victorian poets. The present Master’s Thesis examines A.S. Byatt’s interpretation of the medieval myth of Merlin and Vivien and its central role in Possession, as well as allusions to the medieval myth in an earlier work of A.S. Byatt, The Virgin in the Garden (1978). The Master’s Thesis shows the tale of Merlin’s beguiling by Vivien as a juxtaposition of desire and rationality and discusses how the myth reveals knowledge as the key to power.