Tiesību uz izglītību realizācija Latvijā

Abstract

Izglītība ir prasmju apguves process, kura laikā persona iegūst iemaņas, kuras pielietot turpmākajā dzīvē, realizējot savas tiesības un pildot ar likumu uzliktos pienākumus. Tiesības uz izglītību ir vienas no starptautiskajos un nacionālajos tiesību aktos garantētajām cilvēka pamattiesībām. Šī darba mērķis ir noskaidrot, cik veiksmīga ir šo cilvēktiesību realizācija Latvijā dažādās sabiedrības grupās. Darbs sastāv no četrām nodaļām, kurās, analizējot literatūru un Latvijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, detalizēti tika apskatītas tiesību uz izglītību realizācija attiecībā pret mazākumtautību, īpaši romu, tautības pārstāvjiem; dažādu reliģisko konfesiju pārstāvjiem; personām ar īpašām vajadzībām un ieslodzītajiem. Tika konstatēts, ka tiesības uz izglītību ir iespējams realizēt visām sabiedrības grupām, tomēr atsevišķos gadījumos tās ir ierobežojamas, kā arī izglītības ieguves procesa laikā nereti nākas saskarties ar diskrimināciju un sociālo atstumtību.

Education is a process of skill acquisition, during which a person acquires skills that can be applied later in life, excercising their rights and performing lawful obligations. The right to education is one of the international and national legislation guaranteed fundamental human rights. Aim of this thesis is to find out how successful is the realization of these human rights in Latvias various society groups. Work consists of three chapters, in which, using sources of literature and Latvian and European Court of Human Rights practice, in detail are discussed the rights to education for minorities, representatives of different religious confessions; persons with disabilities and prisoners. It was found that the right to education can be realized for every social group, but in some cases it should be limited, as well as often facing discrimination and social exclusion during educational process.