Viena vecāka atsevišķās aizgādības nodibināšana, problēmas un tiesu prakse

Abstract

Tiesu praksē, izšķirot strīdus par viena vecāka atsevišķas aizgādības noteikšanu, līdz šim pastāvēja uzskats, ka strīds par atsevišķas aizgādības noteikšanu jārisina civiltiesiskā kārtībā un minētais jautājums nav skatāms administratīvā procesa kārtībā. Tomēr atsevišķos gadījumos strīda pareizā un taisnīgā izšķiršanā ir iespējama tiesvedība civilprocesa ietvaros, administratīvā procesa ietvaros un administratīvā pārkāpumā lietā. Maģistra darba tēmas aktualitāte izriet no grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 31. martā, iekļaujot likumā 30.5 nodaļu par “Pagaidu aizsardzība pret vardarbību”. Autore darbā izvirzīja hipotēzi, ka pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošana pret vardarbību civilprocesa ietvaros, ir priekšnosacījums atsevišķas aizgādības noteikšanai. Lai sasniegtu šo mērķi autore darbā ir pētījusi vecāka atsevišķas aizgādības noteikšanas priekšnocījumus, bāriņtiesas lomu tiesas procesā un bērna viedokļa noskaidrošanu strīdos par atsevišķas aizgādības noteikšanu, tiesu praksi un vecāku aizgādības tiesisko regulējumu Eiropas Savienības valstīs. Administratīvās tiesvedības procesa gaitā autores maģistra darbā izvirzītā hipotēze daļēji ir apstiprinājusies, ko apstiprina administratīvās tiesvedības process, pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu par atteikumu pārtraukt vardarbīgajam vecākam aizgādības tiesības. Vispārējās jurisdikcijas tiesa civilprocesa ietvaros ir piemērojusi šai personai pagaidu aizsardzību pret vardarbību, cita starpā nosakot aizliegumu jebkurā veidā sazināties ar bērniem. Lai gan šāda pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana var nodrošināt bērna aizsardzību pret vardarbību, tā pati par sevi nav pamats bāriņtiesas atteikumam pārtraukt vecākam aizgādības tiesības. Bāriņtiesai ir pienākums atbilstoši Civilprocesa likuma 203. pantam patstāvīgi lemt par aizgādības tiesību pārtraukšanu, ka atzīstams, ka cita starpā konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu. Pagaidu aizsardzības līdzeklim, kas ir piemērots civilprocesa ietvaros, ir cits mērķis un tas nekādā gadījumā neierobežo bāriņtiesu lemt par aizgādības tiesību pārtraukšanu de jure, ja ar tiesas lēmumu vecākam jau ir pārtrauktas aizgādības tiesības de facto. Administratīvās tiesas spriedumā konstatētais fakts, ka vecāks ir bijis vardarbīgs pret bērnu, ir apstāklis, kas tiesai ir jāņem vērā, lemjot lietu pēc būtības par viena vecāka atsevišķas aizgādības noteikšanu civilprocesa ietvaros.

Judicial practice, resolving a dispute regarding the determination of separate custody of one parent, until now it was thought that for the determination of separate custody dispute must be resolved in accordance with civil legal procedures and that the issue is not viewed as an administrative process. However, in certain cases, correct and fair dispute settlement is possible within the civil proceedings, administrative proceedings and administrative violation case. Master’s thesis - Separate custody establishment of one parent, problems and jurisprudence – topicality arising from amendments to the Civil Procedure Law, which entered into force on 31 March 2014, including the section 30.5 on “The temporary protection against violence”. The author's hypothesis - the application of the temporary protection against violence under civil procedure is a prerequisite for the determination of separate custody. In order to achieve this objective, the author have studied determination of separate custody of one parent prerequisites, the role of the Orphan's court in proceedings of determination of the separate custody and the child's perspective on the determination of separate custody disputes, the practice of the courts and parental custody legal framework in orher European Union countries. In the administrative proceedings the author's hypothesis is partly confirmed, conformed by the the administrative process, an appeal to a decision of the Orphan's Court regarding the refusal to stop forcivle parent custody rights. The court of general jurisdiction of civil procedure have applied within this case the temporary protection against violence, including, inter alia, a ban on any contact with the children. Although such provisional safeguard measure can ensure child protection against violence, this in itself is not grounds for refusal of an Orphan's court to stop the older custody rights. The Orphan's court has a duty in accordance with Article 203 of the Civil Procedure Law independently decide regarding the termination of the custody rights, that is, inter alia, that violence against children of the parent has been detected or there are justified suspicions regarding violence against the child. Temporary protection instrument, that is applied within the framework of civil procedure, has a different aim and that, in any case, the Orphan's Court shall decide on custody rights of de jure, if the parent is already suspended by the decision of the general jurisdiction court de facto custody rights. Administrative court finding that the parent children has been violent towards the child, is the fact that the court should be taken into consideration when deciding on the merits of the determination of separate custody of one parent scope in civil proceedings.