Nieres transplantācijas rezultāti pacientiem ar hiperurikēmiju

Abstract

Hiperurikēmijas (HU) prevalence NT pacientu populācijā ir augsta, un tā asociējas ar 2 būtiskiem riska faktoriem: vājinātu nieres transplantāta (NT) funkciju un kalcineirīna inhibitoru, īpaši ciklosporīna A, lietošanu imūnsupresīvās terapijas shēmās. Joprojām diskutabla ir HU iespējamā ietekme uz NT funkciju un dzīvildzi. Retrospektīvā pētījuma mērķis bija izvērtēt HU prevalenci, riska faktorus un ietekmi uz nieres transplantāta dzīvildzi pacientiem Latvijas Transplantācijas centrā. Kopumā pētījumā tika iekļauti 144 pacienti. Neatkarīgā riska faktora noteikšanā tika izmantota loģistiskās regresijas analīze. Transplantāta dzīvildze tika analizēta ar Kaplan –Meier surveillance testu. Divu grupu salīdzināšanai tika izmantots Log Rank (Mantel-Cox) kritērijs. Hiperurikēmija tika definēta kā seruma urīnskābes līmenis asinīs > 416 μmol/L (7 mg/dL) vīriešiem un > 357 μmol/L (6 mg/dL) sievietēm vai ksantīnoksidāzes inhibitoru (allopurinols vai febuksostats) lietošana anamnēzē. Pacientu vidējais vecums bija 46.6 ± 13.9 gadi, un vidējais laiks pēc nieres transplantācijas bija 3.4 gadi. Hiperurikēmijas prevalence bija 42.4 % (n = 61). Hiperurikēmijas grupā pacientiem bija augstāks ķermeņa masas indekss (ĶMI) (p = 0.042), zemāks aprēķinātais GFĀ (aGFĀ) (p = 0.042) un biežāk dislipidēmija (p = 0.052). Ar HU asociējās arī diurētiķu (p = 0.025) un renīna-angiotenzīna sistēmu (RAS) inhibējošu medikamentu (p = 0.018) lietošana. Ievērojami biežāk, salīdzinot ar normurikēmijas pacientiem, HU grupā bija cistiskas nieru slimības (p = 0.001). Apstiprinājās statistiski nozīmīga HU asociācija ar nieres transplantāta zudumu (p = 0.031). Multivariāciju analīzē, izmantojot loģistiskās regresijas metodi, kā neatkarīgi HU riska faktori apstiprinājās: paaugstināts ĶMI (OR 1.90; p = 0.042), samazināts aGFĀ 24 mēnešus pēc nieres transplantācijas (OR1.32; p = 0.041), cistiskas nieru slimības (OR 4.95; p = 0.001), diurētiķu lietošana (OR 2.68; p = 0.025), RAS inhibitoru lietošana (OR 2.22; p = 0.018), kā arī nieres transplantāta zudums (OR 5.25; p = 0.031). Kaplan –Meier nieres transplantāta trīs gadu dzīvildzes līkne bija ievērojami zemāka HU grupā (p = 0.027) nekā normurikēmijas grupā. Nobeigumā var secināt , ka HU ir bieža komplikācija pēc nieres transplantācijas. Riska faktori, kas saistās ar pēctransplantācijas HU ietver paaugstinātu ĶMI, samazinātu aGFĀ 24. mēnesī pēc nieres transplantācijas, cistiskās nieru slimības, diurētiķu un RAS inhibitoru lietošanu, kā arī transplantāta zudumu. Hiperurikēmija ir nozīmīgs riska faktors transplantāta zudumam ilgtermiņā.

In kidney transplant recipients (KTR), hyperuricemia (HU) is a commonly observed phenomenon, due to both calcineurin inhibitors (particularly cyclosporine A) and reduced kidney allograft function. The association of elevated uric acid (UA) level and kidney transplant graft function/failure still remains controversial. We conducted a retrospective study to determine the prevalence of HU, its risk factors and graft function/survival according UA level among KTR. A total of 144 patients were included in the study. We used univariate analyses to compare clinical and demographic data between the hyper- and normouricemic groups. We used multivariate adjusted logistic regression to detect independent predictors of HU. The Kaplan-Meier method was used to evaluate the independent association of UA level with graft survival. Hyperuricemia was defined as serum uric acid level of > 416 μmol/L (7 mg/dL) in men and of > 357 μmol/L (6 mg/dL) in women or xanthine-oxidase inhibitors use. The patients had a mean age of 46.6±13.9 years and a median posttransplantation time of 3.4 years. The prevalence of HU was 42.4% (n=61). Hyperuricemic patients were predominately with increased body mass index (p = 0.042), with lower eGFR (p = 0.042) and dyslipidemia (p = 0.052). Treatment with diuretics (p = 0.025) as well with renin-angiotensin system (RAS) inhibitors (p = 0.018) associated with HU. Cystic kidney diseases were more frequently in HU patients as compared to patients without HU (p = 0.001). There was a significant relationship between HU and graft loss (p = 0.031). Multivariable analysis using a logistic regression model showed the following to be independent predictors of HU: increased body mass index (OR 1.90; p = 0.042), reduced eGFR in 24 month after kidney transplantation (OR 1.32; p = 0.041), cystic kidney diseases (OR 4.95; p = 0.001), diuretics use (OR 2.68; p = 0.025) and RAS inhibitors use (OR 2.22; p = 0.018) and graft loss as well (OR 5.25; p = 0.031). Kaplan-Meier graft survival curve was significantly (p = 0.027) lower in HU group than that of normouricemic group. Hyperuricemia is a common complication after kidney transplantation. Risk factors associated with post-transplant HU include increased body mass index, reduced eGFR in 24 month after kidney transplantation, cystic kidney diseases, diuretics and RAS inhibitors use and graft loss as well. Hyperuricemia is a significant predictor of long term graft loss.