Celiakijas biežums pacientiem ar autoimūnu tireoidītu un pirmā tipa cukura diabētu
Author
Ķēniņa, Lilija
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Leja, Mārcis
Date
2016Metadata
Show full item recordAbstract
Ievads: Celiakija ir multifaktoriālu etioloģisku faktoru izraisīta eneteropātija ģenētiski predisponētiem indivīdiem. Ģenētiskas predispozīcijas pārklašanās rezultātā celiakijas izplatību konstatē kombinācijā ar vairākām autoimūnām slimībām, piemēram, autoimūnu hepatītu, Šegrēna sindromu, autoimūnu tireoidītu (AIT) un pirmā tipa cukura diabētu (CD). Tāpēc ir būtiski veikt seroloģisku izmeklēšanu pacientiem ar paagstinātu risku. Darba mērķis. Izpētīt celiakijas izplatību pieagušiem pacientiem ar pirmā tipa cukura diabētu un autoimūnu tireoidītu Latvijā. Materiāli un metodes. Tika veikts šķērsgriezuma pētījums, kurā kopumā iekļauti 75 pacienti ar diagnosticētu pirmā tipa cukura diabētu un 135 ar pierādītu autoimūnu tireoidītu, kuriem pret laboratoriski konstatēja pozitīvas tireoperoksidāzes antivielas (TPO-AV) un/ vai tireoglubulīna antivielas (TG-AV). Visiem pētījumā iesaistītajiem pacientiem tika noteikta audu transglutamināzes imunglobulīna A (Ttg IgA), deaminēta gliadīna peptīda imunglobulīna A (DGP IgA) un deaminēta gliadīna peptīda imunglobulīna G (DPG IgG) antivielas celiakijas diagnostikai, izmantojot ELISA metodi (QUANTA lite, Inova Diagnostics Ic.). Rezultāti.Celiakijas seroprevalenci cukura diabēta pacientiem konstatēja 6,7 % (5/75) gadījumu,bet autoimūnā tireoidīta pacientiem 3,0 % (4/135). Pozitīvas DPG IgG un Ttg IgA bija vienlīdz bieži pirmā tipa CD (n=2) un AIT (n=2) pacientu grupās, attiecīgi 2,7% vs 1,4%; p=0,404. Pozitīvu DPG IgA biežums neatšķīrās pirmā tipa CD (n=3) un AIT (n=3) pacientu grupās, attiecīgi 4,0% vs 3,2%; p=0,404.Vismaz vienu seropozitīvu testu novēroja 4,0 % (n=3) gadījumu pirmā tipa CD grupā, bet 3,0 % (n=4) gadījumu AIT grupā, savukārt divas pozitīvas AV konstatē 2,7 % (n=2) gadījumu pirmā tipa cukura diabēta pacientu grupā, bet vienlaicīgi trīs pozitīvus testus 0,7 % (n=1) gadījumu autoimūnā tireoidīta grupā, attiecīgi (p=0,226). Secinājumi. Šajā pētījumā pirmā tipa cukura diabēta un autoimūnā tireoidīta gadījumā tika konstatēta salīdzinoši augsta celiakijas seroprevalence, salīdzinot ar citiem Eiropā veiktiem pētījumiem. Abās pētījuma grupās celiakijas seroprevalence konstatēta vienlīdz bieži.Visi seropozitīvie pacienti abās pētījuma grupās ir asimptomātiski. Introduction. Celiac disease is enteropathy caused by multifactorial etiological factors in genetically predisposed individuals. When genetic predisposition overlaps, celiac disease can be constated in combination with other autoimmune disease, for example, it could be autoimmune hapatitis, Sjögren's syndrome, autoimmune thyroiditis or type 1 diabetes mellitus. So, it is essential to make patient serological investigations in high risk individuals. Purspose. To investigate a prevalence of celiac disease in adult patients with type 1 diabetes mellitus and autoimmune thyroiditis in Latvia. Materials and methods. A cross – sectional study was made. Were included 75 patients with type 1 diabetes mellitus and 135 patients with autoimmune thyreoiditis, in which positive thyreoperoxidase antibody (TPO-AV) and/or thyroglobulin antibody (TG-AV) were identified. In all study participants were tested by ELISA for tissue ransglutaminase IgA (Ttg IgA), deamidated gliadin peptide IgA (DGP IgA) and deamidated gliadin peptide IgG antibody (DPG IgG) (QUANTA lite, Inova Diagnostics Ic.). Results: The prevalence of celiac disease in type 1 diabetes patients was 6,7% (5/75), in autoimmune thyreoiditis patients 3,0% (4/135). The frequence of positive DPG IgG and Ttg IgA was equal in type 1 diabetes (n=2) and autoimmune thyroiditis (n=2) groups, 2,7% and 1,4% respectively. There was no significant difference in frequence of positive DPG IgA in type 1 diabetes group was 4,0% (n=3) and in autoimmune thyroiditis group 3,2% (n=3), p=0,404. In 4,0% (n=3) cases of type 1 diabetes group and in 3,0% (n=4) cases of autoimmune thyroiditis group almost one positive test for celiac disease were observed; 2 positive test for celiac disease were observed in 2,7% (n=3) cases of type 1 diabetes group; 3 positive tests for celiac disease were observed in autoimmune thyroiditis groups in 0,7% cases (n=1), (p=0,226) Conclusions: Study showed, that type 1 diabetes group and autoimmune thyroiditis group seroprevalence to celiac disease ir relatively high compared to studies made in Europe. In both groups seroprevalence for celiac disease were equal. All seropositive patients in the study is asymptomatic.