Naratīva struktūras analīze un intertekstualitāte Žana Lika Godāra filmās "Līdz pēdējam elpas vilcienam", "Nicinājums", "Trakais Pjero"

Abstract

Darbā pētītas intertekstuālu atsauču funkcijas un naratīva struktūras Žana Lika Godāra filmās “Līdz pēdējam elpas vilcienam”, “Trakais Pjero”, “Nicinājums”. Darbā apkopots teorētiskais materiāls par naratīva un kino semiotiku, kā arī apskatīta teorija, par tekstu savstarpējām attiecībām un intertekstualitāti. Darbā ietverta metodoloģija, kas skaidro naratīva un semiotiskās analīzes pielietojumu tālāka pētījuma veikšanā. Pētījumā tika noskaidrots, ka gan naratīva struktūras, gan intertekstuālas atsauces, ko režisors izmanto filmās, paplašina filmas fabulu, ja vien skatītāja kultūras pieredze ļauj tās identificēt. Godāra īpašie narācijas paņēmieni nav atraujami no intertekstualitātes līmeņa – tie viens otru balsta un papildina.

Narrative structure and features of intertextual references of Jean-Luc Godard films "À bout de souffle", "Le Mépris", "Pierrot le Fou" were studied. The work summarizes the theoretical material for narrative and cinema semiotics. The theory on the relationship between text and intertextuality was discussed. Work includes a methodology that explains the narrative and semiotic analysis of the study. The study showed that both narrative structure and inter-textual references that were used by Jean-Luc Godard in his films are extendable beyond the plot, if the viewer's cultural experience allows them to be identified. Goddard's characteristic narration technique cannot be separated from intertextuality level - they support and complement each other.