Valdnieka Dāvida centralizācijas politika ~1000-960.g.p.m.ē.

Abstract

Bakalaura darbs ietver pētījumu par valdnieka Dāvida centralizācijas politiku no aptuveni 1000.g.p.m.ē. līdz 960.g.p.m.ē. Kļūstot par Israēlas valdnieku, Dāvids saskārās ar tiem pašiem uzdevumiem, ko atrisināt vēlējās tās pirmais valdnieks Sauls, vajadzēja apvienot sašķeltās Israēla ciltis un atbrīvot tās no filistiešu jūga. Dāvida valsts politikas pamatā bija veiksmīga armijas izveide, kas bija viņa varas kodols. Lai centralizētu politiski neatkarīgās Israēla ciltis, vajadzēja izveidot apvienotu monarhiju, kas tika panākta ar citu tautu militāru pakļaušanu un Jeruzalemes kā galvaspilsētas izveidi. Ar to faktiski beidzas pirmais posms visu cilšu apvienošanai vienotā centralizētā valstī. Tiek izveidots valdnieka galms, kas kļuva par administratīvo centru, kur izšķiras trīs galvenās grupas: militārā kārtība, valdniekam pakļautās amatpersonas un priesteri. Par stūrakmeni Dāvida varas politikai var definēt Derības šķirsta atvešanu uz Jeruzalemi un proto tempļa kulta iestatīšanu, tāpat nozīmīga loma bija valdnieka kā kulta patronam jaunizveidotajā monarhijā.

This thesis consists of a study on king David’s centralisation politics in the years 1000 B.C. to 960 B.C. Once David was the king of Israel, he encountered the same issues that the previous ruler Saul tried to solve; it was necessary to unite the divided tribes of Israel and to liberate them from the philistine yoke. The fundament of David’s kingdom was a successful army, it was the core of his dominion. In order to centralise the politically independent Israel tribes it was necessary to create a united monarchy - it was achieved by militarily subjugating other nations and making Jerusalem the capital city. This is the end of the first step that helped to centralise the tribes of Israel. The court was created to be the administrative centre which consists of three main groups: military, officials responsible to the king and priests. The cornerstone of David’s politics was to bring back the Ark of the Covenant to Jerusalem and the setting of the proto-temple cult where the ruler had a significant role as the leader of the cult in the newly established monarchy.