Arhitektūras mantojuma saglabāšana un integrācija Rīgas pilsētbūvniecībā 1959-1992

Abstract

Maģistra darba „Arhitektūras mantojuma saglabāšana un integrācija Rīgas pilsētbūvniecībā (1959-1992)” mērķis ir izanalizēt pilsētbūvniecisko principu realizāciju Rīgā un to ietekmi uz arhitektūras mantojuma saglabāšanas tendencēm. Pēc Otrā pasaules kara aktuāla bija jaunu celtniecības tradīciju attīstība, noliedzot līdzšinējā arhitektūras mantojuma nozīmīgumu. Īpaši Rīgas centrā, kur esošajai apbūvei tika uzsvērta vācbaltiešu un starpkaru perioda būvniecības tendenču ietekme, kas pēc toreizējās valsts ideoloģijas nostādnēm nevarēja tikt atzītas par nozīmīgām. Izmaiņas sāka parādīties 60.gadu otrajā pusē, kad jauno ēku zemā arhitektoniskā un mākslinieciskā kvalitāte, pieņemtie pilsētas celtniecības attīstības risinājumi, kas izmainīja Vecrīgas un visa Rīgas centra telpisko struktūru kopumā, aktualizēja jautājumu par nepieciešamību pārskatīt līdzšinējās koncepcijas arhitektūras mantojuma saglabāšanā. Kritika īpaši pastiprinājās 80.gadu beigās, kad tika aktualizēta nepieciešamība pārkārtot visu līdzšinējo kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmu.

The goal of the Master paper „Architectural heritage preservation and integration in the city of Riga urban development (1959-1992)” is to analyze Riga’s urban development process and impact on architectural heritage preservation. After World War II the significance of architectural heritage was not accepted due to urban development of Soviet Union building traditions. According to goverment policy, buildings which were made by germans and in the interwar period were not recognized as part of architectural heritage. Changes began to appear in the second half of 60-ties, when low architectural and artistic quality of the new buildings and urban development solutions changed the whole Old Town and the city center spatial structure, raised the issue of the need to review current concepts of architectural heritage preservation. Criticism had intensified particularly in the late 80s, when it was clear that new heritage protection system was needed.