Džona F. Hota nākotnes metafizikas formulēšanas problemātikas analīze

Abstract

Bakalaura darbā tiek analizēta Džona F. Hota nākotnes metafizikas skaidras un formālas aprakstīšanas problemātika. Lai to izdarītu, vispirms tiek analizēti galvenie nākotnes metafiziku veidojošo konceptu ietekmes avoti – Pjēra Teijārda de Šardēna un Alfrēda Norta Vaitheda uzskati. Tie pēc tam tiek izmantoti, lai saprastu galvenos Džona F. Hota ar nākotnes metafiziku saistītos filozofijas un teoloģijas elementus. Šie Hota uzskati tiek izmantoti, lai noteiktu nākotnes metafizikas pamataprises. Pēc tam darbā tiek analizēti šīs koncepcijas skaidras formulēšanas problemātiskie aspekti un tiek noskaidrots, kādā mērā nākotnes metafizika var un kādā nevar tikt saprasta kā metafiziska sistēma, un, kā šī iegūtā izpratne var tikt izmantota reliģijas filozofijā un kalpot par pamatu turpmākiem pētījumiem.

This bachelor’s thesis analyses the problems of clarifying and formally describing John F. Haught’s metaphysics of the future. Doing so firstly requires the analysis of the main influences of metaphysics of the future – the ideas of Pierre Teilhard de Chardin and Alfred North Whitehead. These ideas are then used to understand the main elements Haught’s philosophy and theology that concern metaphysics of the future. These aspects of Haught’s thought are then used to determine the basic outline of metaphysics of the future. After doing so the work analyses the problematic aspects of clarifying this conception and determines in what sense metaphysics of the future can and in what cannot be interpreted as a metaphysical system, and how this understanding can be used in philosophy of religion and serve as a basis for further research.