Parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) atmirušās koksnes vecums un sadalīšanās ātrums, un tās saistība ar bioloģisko daudzveidību

Abstract

Pētījuma mērķis — noskaidrot parastās egles atmirušās koksnes vecumu un sadalīšanās ātrumu, kā arī, tās saistību ar bioloģisko daudzveidību. Dabisku mežu teritorijā Turkalnē (Ikšķiles novadā) un Ķemeru Nacionālajā parkā (Jelgavas un Engures novadā) ievākti un analizēti 63 atmirušās koksnes paraugi (kritala un stumbenis skaitīti kā viena vienība). Atmirušajai koksnei noteikti tās parametri (sadalīšanās pakāpe, diametrs, vecums) un reģistrēta piepju un sūnu sugu sastopamība. Blakus esošiem dzīviem kokiem veica urbumus ar Preslera svārpstu, lai pēc paraugu apstrādes laboratorijā mērītu gadskārtu platumus un veiktu šķērsdatēšanu. Pēc šķērsdatēšanas veikšanas dzīvo koku hronoloģijas salīdzinātas ar kritalu gadskārtu platumiem, lai noteiktu, kad koki gājuši bojā. Pētījuma ietvaros noskaidrots, ka atmirušās koksnes vecums būtiski atšķiras starp sadalīšanās pakāpēm. Rezultāti arīdzan norāda, ka atmirušās koksnes veidam ir būtiska ietekme uz piepju un sūnu sugu skaitu, kā arī diametrs un sadalīšanās pakāpe būtiski pozitīvi ietekmē sūnu sugu skaitu. Savukārt, vecumam ir statistiski būtiska pozitīva ietekme uz sūnu un piepju sugu skaitu. Bakalaura darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedrā Dr. Biol., asoc. prof. Didža Elferta un Mg. biol. Agitas Treimanes vadībā laika posmā no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada maijam. Atslēgvārdi: parastā egle, atmirusī koksne, dabiskie meži, bioloģiskā daudzveidība, kritalu sadalīšanās ātrums.

The aim of this research is to determine the age and decomposition rate of Norway spruce (Picea abies (L.) Karst.), and connection of these elements with biological diversity. In natural forest territories of Turkalne (Ikskile Municipality) and Kemeri National Park (Jelgava and Engure Municipalities) 63 dead-wood samples (log and stump assumed as one unit) have been collected and analysed, determining particular indices of the dead-wood (decomposition stage, diameter, age) and specifying the occurrence of polypore and bryophytes. A Pressler drill was used to bore nearby growing live trees in order to measure the width and carry out crossdating after analysis of samples in laboratory. Afterwards, the chronologies of live trees have been compared with tree-ring widths of dead-wood to specify the death time of the corresponding trees. During the research it was determined that the age of dead-wood significantly differs between various decomposition stages. The results show that dead-wood type affects the number of polypore and bryophyte species, as well as diameter and decomposition stage provides statistically positive influence on the amount of bryophyte species, while the age indicates a statistically positive effect on the number of both polypore and bryophyte species. The Bachelor Thesis conducted in the University of Latvia, Faculty of Biology, Department of Botany and ecology, under supervision of Assoc. prof. Didzis Elferts and Mg. biol. Agita Treimane from October 2015 till May 2016. Keywords: Norway spruce, dead-wood, natural forests, biological diversity, dead-wood decomposition rate.