Caunu (Martes spp.) barošanās paradumu un citu faktoru ietekme uz helmintofaunu un to raksturojošajiem parametriem Latvijā un Lietuvā

Abstract

Caunas ir savvaļas rezervuāri zoonotiskām un veterināri nozīmīgām parazītu sugām, barošanās paradumu izpēte sniedz informāciju par iespējamiem parazītu invadēšanās ceļiem. Materiāli pētījumam ievākti Latvijas un Lietuvas reģionos laikaposmā no oktobra līdz aprīlim. Lai veiktu barības analīzi, izmeklēti 144 caunu kuņģi. Konstatētie barības objekti iedalīti 14 lielās kategorijās, zīdītāju taksoni noteikti pēc akotmatu struktūras. Kursa darba ietvaros 150 caunas helmintofaunas noteikšanai izmeklētas ar Skrjabina pilnās helmintoloģiskās sekcijas metodi. Meža caunas galvenie barības objekti pēc patērētās biomasas ir grauzēji (37,6%), putni (29,3%) un augi (17,7%) un attiecīgi sastāda arī lielāko sastopamības biežumu. Akmeņu caunas barībā lielāku biomasu sastāda augi (25,1%), bet grauzēji (13,7%) un putni (12,0%) ir mazāk nozīmīga barības daļa kā meža caunai. Kopējā meža caunas helmintofaunas ekstensitāte (95,58%) ir augstāka kā akmeņu caunas (94,59%), ko varētu ietekmēt lielāks augu patēriņš akmeņu caunas barības bāzē. Kopumā, noskaidrotie caunu barības objekti nenodrošina būtiskus invadēšanās ceļus parazītiem ar augstām ekstensitātēm (piem., Capillaria ģints), jo starpsaimnieki barībā nav konstatēti vai veido mazu biomasas procentu. Nav konstatēta būtiska dzīvnieku svara korelācija ar parazītu sugu skaitu. Sugai un dzimumam nav konstatēta būtiska saistība ar kopējiem helmintofaunas parametriem, jo trofiskās nišas abām sugām būtiski pārklājas un ir nelielas uzvedības atšķirības starp dzimumiem. Būtiska saistība ar sugu konstatēta Capillaria plica vidējā sastopamībā (p = 0.043), Euparyphium melis vidējā sastopamībā (p = 0.032) un C. mustelorum ekstensitātē (p = 0.047). Būtiska saistība ar dzimumu konstatēta Capilaria putorii ekstensitātē (p = 0.025).

Martens are reservoirs for parasite species known to infect humans (zoonotic agents) and domestic animals. Knowledge about feeding habits gives some insight on how such parasites are acquired. Materials for this study were collected in regions of Latvia and Lithuania October to April. Altogether 144 marten stomach contents were examined. Food items were divided into 14 categories, mammalian taxa were identified by their hair structure. During second year project, 150 martens were examined using sedimentation and counting technique to determine helmintofauna. Rodents (37,6%), birds (29,3%) and plants (17,7%) constituted the largest biomass and frequency of occurance of pine marten food items. Plants (25,1%) constituted larger biomass in stone martens, but birds (12,0%) and rodents (13,7%) were consumed less. Helminth prevalence in pine martens (95,58%) is higher than in stone martens (94,59%), this might be caused by larger plant consumption in stone marten diet. Determined food items prove to be insignificant in acquiring parasite species with highest prevalences (for example, genus Capillaria), as necessary intermediate hosts composed a very small percentage of biomass. No significant correlation between marten body weight and number of parasite species was found. No statistically significant differences of helmintofauna were found relative to marten species and gender, due to trophic niche overlap and little difference in behaviour of genders. Significant differences were found in mean abundance of Capillaria plica (p = 0.043), Euparyphium melis (p = 0.032) and prevalence of C. mustelorum (p = 0.047) relative to marten species. Significant differences were found in prevalence of Capilaria putorii (p = 0.025) relative to marten gender.