Smilšaino nogulumu filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums

Abstract

Maģistra darbs “Smilšaino nogulumu filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums” ir veltīts filtrācijas koeficienta noteikšanas problemātikai. Līdzšinējos pētījumos filtrācijas koeficienta vērtību izkliede starp laboratorijā, in situ un ar empīriskajiem vienādojumiem iegūtajām filtrācijas koeficientu vērtībām ir apskatīta maz. Tāpat līdz šim nav plašāk pētīts laboratorijā iegūto filtrācijas koeficientu vērtību, kas noteiktas ar dažādām iekārtām, atšķirības, kas arī nosaka tēmas aktualitāti. Darba mērķis ir novērtēt iegūto filtrācijas koeficienta vērtību un izkliedi atkarībā no pielietotās filtrācijas koeficienta noteikšanas metodes. Darbā apzinātas smilšainos nogulumos izmantoto metožu nepilnības. Secināts, ka nogulumu filtrācijas koeficienta noteikšana gan laboratorijā, gan ar empīriskajiem vienādojumiem ir problemātiska. Atslēgas vārdi: laboratorijas iekārtas Eijkelkamp un GOST, glaciofluviāli nogulumi, empīriskie vienādojumi, dubultgredzenu infiltrometrs, kēmu terase.

The master’s thesis “Comparison of hydraulic conductivity determination methods for sandy soils” deals with problems that are related to hydraulic conductivity determination. Up until now, hydraulic conductivity values and its variations from laboratory, in situ methods, and empirical equations have not been thoroughly studied. Also, there have not been significant studies that compare hydraulic conductivity values that are given by different laboratory parameters, which ensure the topicality of this study. The aim of this study is to estimate hydraulic conductivity values and its variability depending on the methods used. In result, this study identifies shortcomings of used methods and it is suggested that hydraulic conductivity determination using laboratory methods and empirical equations is problematic. Keywords: laboratory parameters Eijkelkamp and GOST, glaciofluvial deposits, empirical equations, double ring infiltrometer, kame terrace.