NOZIEDZĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS NOVĒRŠANAS DIREKTĪVAS PĀRŅEMŠANA LATVIJAS TIESĪBU AKTOS

Abstract

Nesenie teroristu uzbrukumi Parīzē un Briselē vēlreiz apliecina nepieciešamību stiprināt cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu Eiropas Savienības līmenī. Noskaidrojot jautājumus, kas ir faktiskie kontu un šādu līdzekļu īpašnieki, tiks mazināta un ierobežta teroristisku grupējumu finansēšana, noskaidrotas personas, kas aiz tā stāv un kādi ir finansēšanas avoti. 2015.gada jūnijā stājās spēkā tā saucamā 4.AML (anti-money laundering, naudas atmazgāšanas novēršanas – angļu valodā) Direktīva, kuras pārņemšana Latvijā jau ir uzsākta un turpināsies līdz 2017.gada vidum. Taču jau tagad no atsevišķiem sasteigtiem likuma grozījumiem redzams, ka Direktīvas prasību pārņemšanai vajadzētu būt vairāk izvērtētai. Tā tas ir noticis attiecībā uz politiski nozīmīgas personas definīciju, kas ir ievērojami paplašināta. Tā atbilst Direktīvas garam, taču praksē nedarbosies. Tādēļ īpaši jāpievērš uzmanība arī citām Direktīvas jaunajām prasībām, kā patiesā labuma guvēja definīcijas formulēšana un nepieciešamajiem pasākumiem paša patiesā labuma guvēja noskaidrošanai, lai efektīvi šīs prasības pārņemtu. Praksē bieži aiz reģistrācijas iestādēm norādītajiem uzņēmumu daļu īpašniekiem slēpjas šo uzņēmumu faktiskie īpašnieki, kurus nav iespējams noskaidrot bez likumā papildus noteiktas darījumattiecību reģistrācijas. Direktīvā noteiktā uz riska balstīta pieejas ieviešana attiecībā uz kredītiestāžu klientu un pašu kredītiestāžu darbības uzraudzību būs sekmīga, ja tiks paplašinātas arī kredītiestāžu uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvaras kredītiestāžu iekšējo kontroles sistēmu uzraudzībai.

Recent terrorist attacks in Paris and Brussels once again confirms the necessity to strengthen the fight against money laundering and financing of terrorism in the European Union level. Clarifying issues in regards who are the factual owners of accounts and resources of such kind, financing of terrorist groups will be reduced and limited as well as people who are involved and sources of financing will be determined. In June, 2015 so called 4th AML (Anti-money laundering) Directive came into force. Its implementation in Latvia has already been undertaken and will continue until the mid-2017. However, from various premature law amendments it is already visible that implementation of this directive should be more evaluated. It has happened for example in regards the definition of politically exposed persons, which has been significantly expanded. It complies with the spirit of the directive, however will not function in practice. Due to aforementioned and effective implementation of the directive, special attention must be payed also to the other new requirements of the directive. As to the formulation of the definition of beneficial owner and the necessary measures in order to determine the beneficial owner. Often in practice factual owners hides behind the officially registered share holders, who cannot be found without separate registration of a business that is required by law. Directive determines the supervision of introduction of risk-based approach regarding customers and actions of the credit institutions. This supervision will be successful if the authority for the supervisor of credit institutions (Financial and Capital Market Commission) will be expanded so that they are able to monitor internal systems of the credit institutions.