Datortomogrāfijas dakriocistogrāfijas atradne pacientiem ar epiforu

Abstract

Darba aktualitāte: Epifora kļūst ar vien biežāks simptoms sakarā ar vispārēju populācijas novecošanos. Viens no biežākajiem tās iemesliem ir asaru drenāžas ceļu obstrukcija, kas var būt primāri (PANDO) vai sekundāri iegūta (SANDO). Latvijā līdz šim nav veikts neviens pētījums, izmantojot datortomogrāfijas dakriocistogrāfiju, lai noskaidrotu asaru drenāžas ceļu obstrukcijas lokalizāciju un noteiktu riska faktoru ietekmi uz obstrukciju. Pētījuma mērķis: Noskaidrot un izvērtēt asaru drenāžas ceļu obstrukcijas lokalizāciju, noteikt iespējamo riska faktoru saistību ar obstrukciju. Materiāli un metodes: Retrospektīvā pētījumā tika analizēti 95 CT-DCG attēli, kas iegūti pacientiem ar epiforu. Tika analizēti abi asaru kanāli, noteikts obstrukcijas līmenis. Apskatot visu CT attēlu, tika meklētas blakus saslimšanas un iespējamie riska faktori. Meklētie riska faktori: dakriocistīts, dakriolīti, operācijas un sejas kaulu lūzuma sekas, audzēji, šaurs kaulainais asaru kanāls. Rezultāti: No 95 pētījumā iekļautajiem pacientiem 87 (91,6%) tika konstatēta asaru drenāžas ceļu obstrukcija. No tiem 73 (83,9%) bija sievietes ar vidējo vecumu 57,2 ±15,5 gadi. PANDO grupā ietilpst 75,9% (n=66) pacienti ar vidējo vecumu 56,2 ±15,6 gadi. Šaurs kaulainais asaru kanāls tika atrasts 12 (13,8%), dakriocistīts 9 (10,3%), veiktas operācijas deguna dobumā 8 (9,2%), sejas kaulu lūzumi 7 (8%) pacientiem ar obstrukciju. Dakriolīti un audzēji netika atrasti nevienam pacientam. Sinusīts statistiski ticami biežāk tika atrasts pacientiem ar bilaterālu (n=8) salīdzinājumā ar unilaterālu (n=7) obstrukciju (53,3% vs 46,7%; p=0,014). Pacienti ar bilaterālu obstrukciju (n=24) bija vecāki salīdzinot ar unilaterālas obstrukcijas (n=63) grupu, respektīvi 62,2 ±16,2 vs 54,4 ±16,2 gadi; p=0,049. Citu riska faktoru statistiski ticama saistība ar unilaterāu un bilaterālu obstrukciju netika atrasta. Pacientiem ar attiecīgās puses deguna starpsienas deviācijas pusi statistiski ticami biežāk ir arī attiecīgās puses asaru drenāžas ceļu obstrukcija (p=0,049). Dakriocistīta gadījumā vēro tendenci uz augstu obstrukcijas līmeni (p=0,085), pārējo riska faktoru gadījumā nenovēro saistību ar obstrukcijas līmeni. Secinājumi: Asaru drenāžas ceļu obstrukcija biežāk sastopama sievietēm un to skaits pieaug ar vecumu. PANDO ir biežākais obstrukcijas iemesls. Obstrukcijas riska faktori gandrīz vienādi bieži sastopami pacientiem ar un bez obstrukcijas. Deguna dobuma patoloģijām ir ietekme uz asaru drenāžas ceļu obstrukciju.

: Epiphora is getting more and more common symptom due to the general aging of the population. One of its most common causes is lacrimal drainage system obstruction, which can be primarily acquired (PANDO) or secondarily acquired (SANDO). In Latvia not a single research has been conducted up to now, using computed tomographic dacryocystography (CT-DCG) to find out the localization of the obstruction and possible risk factors due it.. Aim: To find out the localization of lacrrimal drainage pathways and risk factors due it. Materials and methods: 95 CT-DCG images of retrospective study were analyzed, taken of patients with epiphora. Both lacrimal ducts were analyzed and the obstruction level was fixed. Examining all CT picture, co-diagnoses and risk factors were looked for. The risk factors mentioned were: dacryocystitis, dacryoliths, previous surgery and facial bone fractures, neoplasia, narrow bony lacrimal duct. Results: Of all 95 study subjects included, 87 (91,6%) were diagnosed lacrimal drainage system obstruction. Of them 73 (83,9%) were females with the average age 57,2 ±15,5 years. In PANDO were 75,9% (n=66) patients with an average age 56,2 ±15,6 years. Narrow bony lacrimal duct was found in 12 (13,8%), dacryocystitis 9 (10,3%), previous surgery on the nasal cavity 8 (9,2%), facial bone fractures in 7 (8%) patients with obstruction. Dacryoliths and neoplasia were not found in either patient. Sinusitis was found statistically significantly more often in patients with bilateral (n=8), in comparison to unilateral (n=7) obstruction group (53,3% vs 46,7%; p=0,014). Patients with bilateral obstruction (n=24) were older than patients with unilateral obstruction (n=63), 62,2±16,2 vs 54,4±16,2 years; p=0,049 respectively. Statistically significant correlation of other risk factors as to unilateral and bilateral obstruction was not found. Patients of nasal septum deviation statistically significanly have more common same side lacrimal drainage system obstruction (p=0,049). In dacryocystitis cases the tendency was observed of high obstruction level (p=0,049), in cases of the rest of risk factors no correlation with obstruction was seen. Conclusions: Lacrimal drainage system obstruction is more common in women and their number increases with the age: PANDO is the most common cause of obstruction. Risk factors of obstruction are almost equally seen both in patients with and without obstruction. Nasal cavity pathologies can have effect on lacrimal drainage system obstruction.