| dc.description.abstract | Problēmas būtība. Ārējās ventrikulārās drenāžas (ĀVD) katetra ievietošana ir viena no nozīmīgākajām un biežāk veiktajām dzīvību glābjošajām manipulācijām neiroķirurģiskiem pacientiem. Šī metode tiek izmantota vairāku akūtu smadzeņu bojājumu formu gadījumā. Tomēr, arī šī manipulācija saistās ar zināmām komplikācijām. Darba mērķis. Noskaidrot ĀVD komplikāciju biežumu, to veidu, etioloģisko mikroorganismu un salīdzināt iegūtos datus starp Paula Stradiņa un Rīgas Austrumu klīnisko universitāšu slimnīcām. Noskaidrot ĀVD komplikāciju riska faktorus, atklāt to drenāžas dienu, kad zīmīgi sāk pieaugt infekcijas risks, un kā Glāzgovas komas skala (GKS), Hanta-Hesa un Fišera skalas ietekmē iznākumu. Materiāli un metodes. Pētījums ir retrospektīvs. Pētījumā tika iekļauti 237 pacienti, kuriem laika posmā no 2007.-2014.gadam tika veikta neiroķirurģiska manipulācija – ārējā ventrikulārā drenāža. Tika analizētas pacientu slimības vēstures Paula Stradiņa un Rīgas Austrumu slimnīcas arhīvos. Dati tika analizēti izmantojot programmas Microsoft Excel un SPSS Statistics. Rezultāti. No pētījumā iekļautajiem 228 pacientiem 105 bija vīrieši (46,1%) un 123 sievietes (53,9%). Pacientu mediānais vecums 60 gadi (IQR=75-47). Biežākās ĀVD indikācijas: aneirismas ruptūra 110, spontāna intracerebrāla hematoma 70, traumatisks smadzeņu bojājums 21, audzējs 12, arteriovenoza malformācija 12, aqueductus stenoze 2, cerebrāls infarkts 1. Komplikācijas attīstījās 42 pacientiem (18,4%), no kurām 30 (71,4%) sastāda meningīts, 7 (16,6%) ventrikulīts un 5 (11,9%) meningīts un ventrikulīts kopā. Komplikāciju biežums RAKUS (17,28%), PSKUS (19,05%). Biežākie neiroinfekciju etioloģiskie aģenti: Acinetobacter baumannii 13 (31%), koagulāzes negatīvais stafilokoks 9 (21%). Mediānais ĀVD ilgums pacientiem bez VSI bija 7 dienas (IQR=8-6) un pacientiem ar VSI 10 dienas (IQR=14-6,5). Vislielākais risks iegūt VSI ir drenāžas 8. dienā (95%TI 0,60 - 0,8; p = 0,000). Mediānais slimnīcā pavadītais laiks pacientiem bez VSI 14 dienas (IQR=22-9) un pacientiem ar VSI 24 dienas (IQR=34-19). VSI riska faktori ir drenāžas ilgums (p = 0,000), atkārtotas ĀVD (p = 0,000), kraniotomija vai kraniektomija (p = 0,029). VSI būtiski nepalielina mirstību (p = 0,106). No visiem 123 pacientiem ar GKS ≤ 8 ballēm iestājoties, letāls iznākums bija 75 pacientiem (61%). Diskusija. Lai samazinātu pacientu mirstību un infekciju incidenci, tiek meklēti dažādi risinājumi. Vairāki nelieli pētījumi pierādījuši intraventrikulāras fibrinolīzes efektivitāti pacientiem ar intraventrikulāru saasiņojumu, kā rezultātā ir ātrāka asins recekļa rezolūcija un mazāks katetra oklūzijas risks, mazāka mirstība, un nepieciešams īsāks drenāžas ilgums, kā arī mazāks neiroinfekciju risks. Secinājumi. Bakteriāls meningīts un ventrikulīts ir biežas ārējās ventrikulārās drenāžas komplikācijas. Neiroinfekcijas nepalielina mirstību, taču zīmīgi palielina uzturēšanās laiku stacionārā, un neiroinfekcijas var tikt saistītas ar polifarmāciju, | |
| dc.description.abstract | Problem. External ventricular drainage (EVD) is one of the most important and frequently performed life-saving procedures in neurosurgery. This is performed in many cases of acute brain injury. Nevertheless it may be associated with several complications. Aim. The aim of this study was to find out EVD complication rates, type of complications that occur, complication causing microorganisms and to compare gained data between Pauls Stradins and Riga East university hospitals. To find out what are the risk factors for ventriculostomy related infections and to reveal the drainage day when EVD risk for infection increases significantly. To observe a correlation between Glasgow Coma (GCS) Hunt and Hess, Fisher Scale and clinical outcome. Materials and methods. This study is retrospective. 237 patients who underwent EVD between 2007 and 2014 were included in this retrospective study. Patient files from both Pauls Stradins clinical university hospital as well as Riga East clinical university hospital were examined. The data were analyzed using Microsoft Excel and SPSS statistics. Results. From all 228 patients included in this study 105 were male (46,1%) and 123 female patients (53,9%). Patients median age was 60 years (IQR=75-47). Most common indications for EVD: rupture of aneurysm 110, spontaneous intracerebral hemorrhage 70, traumatic brain injury 21, rupture of arteriovenous malformation 12, aqueductal stenosis 2, cerebral infarction 1. Complications occured in 42 cases (18,4%), there were 30 cases of bacterial meningitis (71,4%), 7 cases of bacterial ventriculitis (16,6%) and 5 cases of both bacterial meningitis and ventriculitis (11,9%). Complications rate in Rigas East clinical university hospital was 17,28% and 19,05% in Pauls Stradins clinical university hospital. Most common complications causing microorganisms were Acinetobacter baumannii 13 (31%) and coagulase negative staphylococcus 9 (21%). For patients without neuroinfection median duration of drainage was 7 days (IQR=8-6) and for patients with neuroinfection 10 days (IQR=14-6,5). Highest risk to get neuroinfection was in the 8th day of drainage (95%TI 0,60 - 0,8; p = 0,000). Median time spent in hospital for patients without neuroinfection was 14 days (IQR=22-9) and 24 days (IQR=34-19) for patients with neuroinfection. Risk factors for ventriculostomy related infections are duration of drainage (p = 0,000), repeated EVD (p = 0,000), and craniotomy or craniectomy (p = 0,029). VRI didn’t increase mortality significantly (p = 0,106). Discussion. Currently different methods are being researched in order to reduce infection and mortality rates. Several small studies have proven that intraventricular fibrinolysis had been effective for patients with intraventricular bleeding. This is due to faster resolution of blood clot and lesser risk of drain occlusion. Conclusion. Bacterial meningitis and ventriculi | |
