Deleģētās likumdošanas pirmsākumi Eiropā un Latvijā
Autor
Smiltēna, Anda
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Lazdiņš, Jānis
Datum
2016Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Promocijas darbā veikts pētījums par deleģētās l ikumdošanas institūta vēsturiskajiem pirmssākumiem romāņu - ģermāņu tiesību lokā . Promocijas darba pētījums aptver antīko laiku un viduslaiku tiesību vēstures p osmus Eiropas vēsturē, kā arī Livonijas laika periodu Latvijas tiesību vēsturē. Mūsdienās deleģētās likumdošanas institūta būtību juristi cenšas izskaidrot nesaraujamā kopsakarā ar 17.gs. iedibināto valsts varas dalīšanas teoriju, saskaņā ar kuru deleģētā likumdošana nozīmē likumdošanas funkcijas deleģēšanu izpildvarai. Promocijas darbā tiek pierādīts, ka deleģētās likumdošanas institūta vēsturiskā izcelšanās un šī tiesību institūta skaidrojums nav saistāms ar valsts varas dalīšanas teoriju, jo deleģētās l ik umdošanas institūtam atbilstoša tiesību jaunrades forma romiešu tiesībās ir pazīstama jau no 4 .gs. p.m.ē. Promocijas darbā ir secināts, ka deleģētās likumdošanas kārtībā izdotu tiesību aktu jaunrade saistāma ar leges Liciniae Sextiae un 367. gadu pirms mūsu ēras, kad tika izveidoti romiešu maģistrātu amati, tai skaitā praetor urbanus amats. Prētora izdotie edikti ir normatīvs akts, ko izdevusi amatpersona, kurai nepieder likumdošanas funkcija, bet kurai likumdevējs, ieceļot amatā, ir devis uzdevumu izdot likuma normas skaidrojošu vispārsaistošu iztulkojumu. Prētoru ediktu uzdevums bija fiksēt vispārsaistošas formulas abstrakto likuma normu interpretācijai konkrētās situācijās. No prētoru ediktiem atšķirīga deleģētās likumdošanas for ma ir viduslaikos plaši izplatītā statūtu izdošana. Deleģētās likumdošanas kārtībā izdotajiem feodālo zemes kungu statūtiem bija nozīmīga loma viduslaiku tiesību iekārtas funkcionēšanā. Tā kā oficiālās likumdošanas kārtībā izdoto likumu skaits bija mazs, nepieciešamība pēc tiesiskā regulējuma tika nodrošināta statūtu tiesību jaunrades ceļā, proti, deleģētās likumdošanas ceļā. Promocijas darbā tiek pierādīts , ka Livonijas tiesību sistēma neveidojas vienīgi deleģētās likumdošanas kārtībā. Livonijas feodālās iekārtas struktūra un tiesību sistēmas pamati izveidoti oficiālās likumdošanas kārtībā ar pāvesta un Svētā Romas imperatora likumiem un privilēģijām, kuras garantēja paražu tiesību saglabāšanu vietējām tautām. Livonijas feodālā senjora Rīgas arhibīskapa t iesību jaunrade nodrošināja Rietumeiropā ierastās tiesību sistēmas iedibināšanu Livonijā, kurā atrodamas gan zemes tiesības, gan bruņinieku kārtas tiesības, gan pilsētu statūti. Promocijas darbs ir pirmais pētījums Latvijā, kas deleģētās likumdošanas inst itūta vēstures izpētē aptvēris laika periodu pirms 20 . gs. . Promocijas darba secinājumi, kas balstās uz šī tiesību institūta vēsturisko analīzi, ir nozīmīgi arī mūsdienu deleģētās likumdošanas institūta izpratnei. Doctoral thesis are focused on revealing historical origins of delegated legislation in roman - german legal system. The research includes enquiry on antiquity and medieval period in European legal history as well as period of Livonia in legal history of Latvia. Since the establishment o f the theory of separation of powers in 17th century lawyers incline to explain phenomenon of delegated legislation in context of separation of powers . It is explained as function of government body that has been delegated from the lawgiving body. Doctoral thesis proves that historic origins of delegated legislation leads to far more earlier history than 17th century and theory of the separation of powers. Research concludes that beginnings of deleg ated legislation leads back to leges Liciniae Sextiae 367 B.C when the office of praetor urbanus was established alongside of other roman magistrates of republican period. The edict of preator is legal act issued by authority who do not posses legislativ e function, but who is entitled by legislative body to issue binding legal acts as particular obligation of the office of preator. The objective of praetor’s edict is to clarify the interpretations of abstract legal text and to fill the gaps of legal regul ation established by popular assemblies. Also the statutory legislati on carried out by feudal senjors in medieval times can be recognized as a form of delegated legislation. As the official legislation of emperors and popes could not respond to all needs o f legal regulation, feudal senjors had to issue statutes as the substitutes of official law. Doctoral thesis claims that legal system in Livonia was not established only on statutory legislation alone. The feudal structure of Livonia as well as the legal system was significantly influenced by official legislation of pope and Holy Roman emperor. The doctoral thesis „The Historic Origins of Delegated Leg islation in Europe and Latvia” is first and at the moment most comprehensive study of historical aspects of delegated legislation in Latvia.