Darbinieks - prioritārs kreditors juridiskās personas maksātnespējas procesā.

Abstract

Šī bakalaura darba tēma tika izvēlēta, autorei saskaroties ar darbinieku aizsardzības trūkumu darba devēja maksātnespējas gadījumā. Nav apstrīdams, ka Latvijā ir izveidots darbinieka aizsardzības mehānisms, tomēr autores ieskatā tas pilnībā nesasniedz Eiropas Savienības Direktīvā Nr.2008/94/EK “Par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā” nosprausto sociālo mērķi, bet gan tikai izpilda minimālās prasības. Esošais normatīvais regulējums nenodrošina vienlīdzību darbinieku prasījumu apmierināšanā – jo lielāku algu darbinieks ir saņēmis, jo mazāku naudas līdzekļu apjomu viņš saņems no garantiju iestādes, jo visi aprēķini tiek balstīti, par pamatu izmantojot valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Tāpat ir pārskatāma aktuālā kreditoru prasījumu segšanas kārtība un tajā ietvertie darbinieka nenodrošinātā kreditora prasījuma ierobežojumi, kas autores ieskatā ir pretrunā kreditoru vienlīdzības principam un liek šķēršļus darbinieku prasījumu apmierināšanai. Bakalaura darba mērķis ir ne tikai norādīt uz normatīvajā regulējumā esošo problemātiku, bet arī piedāvāt risinājumus, pie kuriem autore nonākusi, izmantojot dažādas pētījumu metodes. Tika izmantota deduktīvā pētījumu metode, pārejot no vispārīgiem secinājumiem uz konkrētu problēmjautājumu risināšanu. Tāpat autore izmantoja salīdzinošo metodi, lai Latvijas normatīvo regulējumu salīdzinātu ar Eiropas Savienības dalībvalstīs esošo regulējumu attiecībā uz Direktīvas Nr.2008/94/EK piemērošanu, kā arī analītisko, induktīvo un aprakstošo metodi. Autore ir saskatījusi sekojošus problēmjautājumus, kas ierobežo darbinieka iespējas saņemt pilnu darba samaksu un citus naudas līdzekļus, kas izriet no Darba likuma regulējuma: 1)Naudas līdzekļu apmērs, kāds ir izmaksājams no Maksātnespējas administrācijas garantiju fonda; 2)Maksātnespējas likuma 118.pantā noteiktā kārtība, kādā sedzami kreditoru prasījumi; 3)Parādnieka mantas neesamība; 4)Administratora darbību nepietiekama uzraudzība; 5)Normatīvā regulējuma neesamība gadījumos, kad maksātnespējīgā darba devēja kontā ir naudas līdzekļi, no kuriem ir iespējams apmierināt darbinieku prasījumus. Problēmjautājumu risināšanai autore izvirza priekšlikumus nacionālā regulējuma uzlabošanai, lai aizsargātu darbinieka intereses darba devēja maksātnespējas gadījumā.

The theme of this bachelor was chosen, when the author faced with the lack of employees’ protection in the event of the insolvency of their employer. It cannot be disputed that a minimum degree of employees’ protection has been created in Latvia, but in the author’s opinion it does not wholly attain the social objective of the Directive 2008/94/EC on the protection of employees in the event of the insolvency of their employer. The current legislative framework does not ensure an equality of employees claims satisfaction – the higher salary employee has received, the less amount of money employee will receive form the guarantee institution, because all calculations are based on the minimum wage. It is necessary to review actual procedure of creditor claims covering and included employees unsecured creditor claims limitations, which, in author’s view, is contrary to the principle of equality of creditors and hampers the satisfaction of employees claims. The aim of this bachelor is not just referring to the legislative framework of existing problems, but also to offer solutions to whom the author has come through a variety methods of research. Deductive method of research was used, moving from general to specific conclusions of solving issues. Similarly, the author used the comparative method to compare Latvia’s legislative framework with the European Union’s Member States legislative framework in relation to Directive 2008/94/EC as well as analytical, inductive and descriptive methods of research. Author has seen the following issues that restrict employee to access full amount of wage and other related monies arising from the framework of the Labor Law: 1)The guarantee payment’s amount paid from the Insolvency Administration’s Guarantee Fund; 2)The established procedure of how should creditors’ claims be covered in the Insolvency Law’s article 118; 3)The lack of debtor’s property; 4)An insufficient monitoring of administrator’s activities; 5)The lack of legislative framework in cases when there are available funds in insolvent employers bank account of which it is possible to satisfy the employees claims. Author puts forward proposals to deal with above mentioned issues and to improve the national legislation to protect the employees’ interests in case of employer’s insolvency.