Prasības priekšmeta un pamata grozīšana lietas izskatīšanas laikā.

Abstract

Bakalaura darba tēma ir „Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana lietas izskatīšanas laikā”. Minētās tēmas aktualitāti apstiprina atšķirīga prakse šo jautājumu izskatīšanā, tas ir, tiesnešu vidū nepastāv vienota viedokļa attiecībā uz Civilprocesa likuma normu piemērošanu attiecībā par prasītāja tiesībām grozīt prasības priekšmetu vai pamatu un ar to saistītajiem procesuālajiem termiņiem. Bakalaura darba mērķis ir izanalizēt un novērtēt tiesisko regulējumu, kas saistās ar prasītāja tiesībām grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, piedāvāt problēmjautājumu iespējamo risinājumu. Darba gaitā autors, izpētot tiesu praksi šajā jautājumā, nonāca pie secinājumiem, ka tiesa atšķirīgi piemēro tiesību normas, kas saistās ar prasītāja tiesībām grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, kas raksturojas, kā prasītāja tiesības grozīt prasības priekšmetu vai pamatu pēc lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanas. Atšķirīgā tiesu prakse veidojas no tā, ka tiesa nevienveidīgi interpretē lietas izskatīšanas atlikšanas sekas, un nākamajā tiesas sēdē sāk skatīt lietu no jauna, kas savukārt dod prasītājam tiesības sniegt prasības priekšmeta vai pamata grozījumus līdz nākamajai tiesas sēdei, neskatoties uz to, ka lietas izskatīšana pēc būtības tika uzsākta iepriekšējā sēdē. Tā, piemēram, viena no problēmām, kas analizēta šajā darbā, ir tiesu prakse attiecībā par tiesas sēžu atlikšanu, ja tiek uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Autors darbā ir analizējis vairākus tiesu prakses piemērus, kuros prasītājs sniedz prasības pieteikuma grozījumus pēc lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanas. Bez tam, Civilprocesa likums nenosaka, ka, atliekot tiesas sēdi, kurā ir uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, tiesai nākošajā tiesas sēdē jāskata lieta no jauna vai jāturpina no tās vietas, kur tika pārtraukta iepriekšējā tiesas sēdē. Autora ieskatā, šis apstāklis veicina atšķirīgas prakses veidošanos un potenciāli nostāda prasītāju un atbildētāju procesuāli nevienlīdzīgās pozīcijās, kad prasītājs pēc tiesas sēdes atlikšanas, kurā uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, potenciāli var iesniegt tiesā prasības pieteikuma grozījumus. Autors nonāca pie secinājuma, ka Civilprocesa likuma 74.pantā ir noteiktas pušu procesuālās tiesības, un Civilprocesa likuma 23.nodaļā, kas regulē tiesas sēdes atlikšanu, bet nav noteiktas konkrētas sekas tiesas sēdes atlikšanai attiecībā no tā, vai lietas izskatīšana pēc būtības ir uzsākta. Lai panāktu vienotu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu, būtu veicami vairāki grozījumi, kas arī tiek piedāvāti šajā darbā.

Bachelor thesis “Right to amend a subject of amount claimed during the trial” Those topicality approve different practices by judges. There is no single point of view in relation to the Civil Procedure Law as regards the applicant's right to modify the subject-matter or the basis and the associated procedural deadlines. Bachelor thesis is to analyze and evaluate the legal framework relating to the applicant's right to amend the subject matter or the basis for, challenges to offer a possible solution. As work progressed, the author, examining the case law on this matter, came to the conclusion that the court differently applies rules of law relating to the applicant's right to amend the subject matter or the basis, which is characterized as the applicant's right to amend the subject matter or the basis of the trial on the merits begins. Different legal practice formed from the fact that the court medley interprets the trial postponement effect, and that when he next hearing begins, which in turn give the claimant the right to provide the subject matter or the basis of the amendments until the next court hearing, despite the fact that the proceedings on the nature was launched in the previous session. For example, one of the problems that are analyzed in this work is case law on the postponement of court hearings, if it is initiated proceedings on the merits. The author has analyzed the work of a number of judicial practice in which the applicant provides the application amendments after the hearing on the merits begins. In addition, the Civil Procedure Law determines that delaying the hearing in which the proceedings have started on the merits of he court hearing the next thing to be seen again or continue from the place where left off in the previous hearing. In the author's view, this fact contributes to the formation of different practices, and potentially puts the claimant and defendant procedurally in equal positions of the claimant at the hearing postponement of the start of proceedings on the merits can potentially file a lawsuit claim amendments. The author came to the conclusion that section 74 of the Civil Procedure Law lays down the parties procedural rights, and Chapter 23 of the Civil Procedure Act, which governs the suspension of the hearing, but no specific consequences of postponing the hearing in respect of whether the proceedings on the merits has been launched to achieving a common law interpretation and application need to be taken a number of amendments, which are also offered in this work.