Vecāku mijiedarbības kvalitāte ar bērnu un internalizētas uzvedības problēmas ar psoriāzi slimojošiem bērniem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot: Kādas saistības pastāv starp vecāku mijiedarbības kvalitāti ar bērnu un internalizētas uzvedības rādītājiem ar psoriāzi slimojošiem bērniem; vai pastāv atšķirības mātes mijiedarbības kvalitātē ar bērnu un internalizētā uzvedībā bērnu grupās ar dažādu psoriāzes izteiktības pakāpi; vai mijiedarbības kvalitāte ar bērnu un bērnu vecums prognozē internalizētu uzvedību (trauksmi/ nomāktību, noslēgšanos sevī un somatiskās raizes) bērniem ar dažādu psoriāzes izteiktības pakāpi? Pētījumā piedalījās 30 bērni vecumā no 6 līdz 16 gadiem, kuri tika dalīti arī divās vecuma grupās no 6-11 g.v. (n=15) un no 12-18 g.v. (n=15). Pētījumā tika vērtēti bērni ar zemu psoriāzes izteiktības pakāpi (n=13) un augstu psoriāzes izteiktības pakāpi (n=17). Pētījumā tika izmantota „Vecāku attieksmes aptauja”( A Parental Bonding Instrument, PBI), kuras autori ir Pārkers, Tuplinga un Brauns (Parker, Tupling, Brown, 1979) un Bērna uzvedības novērtējuma aptaujas vecāku forma (ASEBA, Achenbach & Rescorla, 2001). Kā arī demogrāfisko datu aptauja, kurā tika noskaidrots respondenta dzimums, vecums, psoriāzes izteiktības pakāpe. Pēc iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp noslēgšanos un mijiedarbības kvalitāti, tas norāda, ka pie norādītiem mijiedarbības kvalitātes augstākiem rādītājiem ir zemāki noslēgšanās sevī/nomāktības rādītāji un otrādi. Atšķirības starp grupām ar zemu psoriāzes izteiktību un augstu psoriāzes izteiktību nav. Kopējā pētāmajā ar psoriāzi slimojošu bērnu grupā vecumā no 6 līdz 18 gadiem mijiedarbības kvalitāte statistiski nozīmīgi prognozē noslēgšanos sevī/nomāktību. Bērna vecums statistiski nozīmīgi prognozē trauksmi bērniem ar psoriāzi vecumā no 6 līdz 11 gadiem, tas kādā vecumā bērns atrodas, nozīmīgi var prognozēt, cik stipri izpaudīsies trauksme bērniem ar psoriāzi. Maģistra darba pētījuma rezultāti var tikt pielietoti veicot plašāku pētījumu, iekļaujot speciālista mijiedarbības kvalitātes novērtējumu un bērna pašvērtējumu. Atslēgas vārdi: psoriāze, mijiedarbības kvalitāte, internalizētas uzvedība.

The aim of the study was to find out what correlations exist between quality of parental interaction with a child and characteristics of the internalized behaviour of the children with psoriasis; are there differences in quality of maternal interaction with the child and internalized behaviour of the child in different degree of expression of psoriasis; can the quality of interaction with the child and the age of the child be a prognostic factor for internalized behaviours (anxiety/depression, closing in himself or somatic anxieties) for children with different degrees of psoriasis? The study included 30 children aged 6 to 16 years, who were dived in two age groups 6-11 y. o. (n=15) and 12-18 y. o. (n=15). The study evaluated children with low degree of psoriasis (n=13) and high degree of psoriasis (n=17). In the study A Parental Bonding Instrument, PBI, by Parker, Tupling, Brown, 1979) and the Achenbach System of Empirically Based Assessment (ASEBA, Achenbach & Rescorla, 2001) were used, as well as a demographic survey, which determined the sex, age, degree of psoriasis of the patient. According to the results, it can be concluded that there is a statistically significant negative correlation between the closing in and the quality of interaction that indicates that higher parameters of interaction quality coincide with lower incidence of closing in and vice versa. There are no differences in between the groups of psoriasis of low and high levels. In the general group of children with psoriasis aged 6-18, the quality of interaction statistically significantly predicts the closing in/depression. For children aged 6-11, the age of the child statistically significantly predicts the anxiety; the age of the child can significantly predict the anxiety in children with psoriasis. The results of the research of Master’s theses can be applied to a wider research, including the expert assessment of the quality of interaction and the self-assessment of the child.