Organizācijas kultūras, ar darbu saistītā stresa un slimības prombūtnes saistība
Author
Bļasāne, Māra
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Šaitere, Sanita
Date
2017Metadata
Show full item recordAbstract
Pētījumā tika izvirzīts mērķis izpētīt organizāciju kultūras, stresa un darba kavējumu saistību vienas organizācijas ietvaros. Lai sasniegtu šo mērķi bija nepieciešami 3 instrumenti – „Darba Stresoru Skala”, „Organizāciju kultūras izpētes aptauja” un „Demogrāfiskā anketa”. Pētījuma uzdevumi ietvēra „Darba Stresoru Skalas” adaptācijas pirmo posmu krievu valodā; organizāciju kultūras saistību ar darba stresu; darba nespējas saistības izpēti gan ar darba stresu, gan organizācijas kultūru; noskaidrošanu, cik lielā mērā demogrāfiskie, organizāciju kultūras un ar darbu saistītā stresa faktori prognozē darba nespēju. Pētījums tika veikts ražošanas Organizācijā X, tajā piedalījās 102 respondenti, no tiem 76 ir vīrieši un 26 sievietes. 35 respondenti aizpildīja aptaujas latviešu valodā un 67 aizpildīja krievu valodā. Vidējais respondentu vecums ir 41,5 gadi (M(vec)=41,52, SD=9,74). Rezultāti liecina, ka daļēji pastāv statistiski nozīmīga saistība starp stresu darba vietā un darba nespēju, nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp darba nespēju un organizāciju kultūru. Organizāciju kultūra un tās dimensijas ir statistiski nozīmīgi negatīvi saistītas ar darba stresu. Darba nespējas iespējamību būtiski palielina dzimums (vīriešu), zems izglītības līmenis, starppersonu konflikti darba vietā un organizatoriskie ierobežojumi. Šo mainīgo kopums statistiski nozīmīgi prognozē darba nespēju par 19% (R²=0,19). Konkrētajā organizācijā darba nespēju, iespējams, var samazināt, piedāvājot darbiniekiem iespēju izglītoties, paaugstināt viņu kvalifikāciju, nodrošinot neformālo izglītību, kas saistīta ar darba drošību, ergonomiku un piedāvājot darboties ar tādu aprīkojumu, kurš atbilstu darba drošībai. Iespējams, palīdzoši būtu ieviest informētību par to, kā vajadzības gadījumā risināt konfliktus un pie kā vērsties pēc atbalsta un palīdzības. Iespējams, informējot par psiholoģiskās palīdzības pieejamību darba vietā, varētu mazināt starppersonu konfliktus un sniegt nepieciešamo atbalstu. Jāņem vērā, ka pētījumam ir arī ierobežojumi: „Darba Stresoru Skalas” krievu valodas versijai pētījuma ietvaros tika veikts adaptācijas pirmais posms un to nevar uzskatīt par pilnībā adaptētu. Otrkārt, lai varētu attiecināt izdarītos secinājumus uz lielāku populācijas daļu, nepieciešama reprezentatīva izlase. Būtu arī svarīgi izpētīt stresa pārvarēšanas stratēģijas un darba sniegumu, lai pilnvērtīgāk izprastu darba dinamiku; lietot arī zināmās grupas metodi attiecībā uz darba nespēju, lai pilnvērtīgāk izzinātu kā tā ir saistīta ar stresu darba vietā; būtu svarīgi ņemt vērā problēmas privātajā dzīvē; personības faktorus. Atslēgas vārdi: darba nespēja, organizāciju kultūra, ar darbu saistītais stress, ražošana. The goal for this study was to investigate the relationship between organisational culture, work-related stress and sickness absence in one organization. 3 instruments were administered to achieve study goal – „Job Stressor Scales”, „Organizational Culture Inventory” and „Demographic Questionnaire”. Research included first stage adoptation from „Job Stressor Scales” in russian; relationship between organizational culture and work-related stress; relationship between sickness absence and both - organizational culture and work-related stress; clarification of extent to which demographic, organizational culture and work-related stress factors predict sickness absence. The study was conducted in a manufacturing organisation X, included 102 respondents, from whom 76 were men and 26 women. 35 respondents completed the survey in latvian language and 67 filled in russian. The average age of respondents is 41.5 years (M(age) = 41.52, SD = 9,74). The results show that there is a partially statistically significant relationship between work-related stress and sickness absence, there is no statistically significant correlation between the sickness absence and organizational culture. Organizational culture and it’s dimensions are statistically significantly negatively related to work-related stress. The possibility of sickness absence was significantly increased by sex (male), lower levels of education, interpersonal conflicts at the workplace and organizational constraints. This set of variables statistically significantly predict sickned absence by 19% (R² = 0.19). Taking results and theory into account, the sickness absence in this organization could be reduced by offering employees the opportunity to educate, raise their qualifications by providing non-formal education related to safety, ergonomics and offering equipment that fits safety regulations. Perhaps it would be helpful to implement information about how to resolve conflicts and to whom employee can turn to get support and help. Perhaps informing about psychological aid in the workplace could reduce interpersonal conflicts and provide the necessary support. The study also has limitations: „Job Stressor Scale” russian version was conducted in the first phase of adaptation and can not be considered to be fully adapted. Secondly, we need a representative sample and to research stress coping strategies and job performance in order to bestter understand the dynamics of the work; use the known group method relating to sickness absence to better explore how it is associated with work-related stress; it is important to take into account the problems in private life; personality factors. Key words: sickness absence, organizational culture, work-related stress, manufacturing.