Vietniekvārdu lietojums Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs valodu apguvei

Abstract

Šī pētījuma tēma ir bezpersonas un kopdzimtes vietniekvārdi Eiropas Kopīgajās pamatnostādnēs valodu apguvē. Šie vietniekvārdi pētīti arī iepriekš, tomēr nav pētījumu par to lietojumu Pamatnostādnēs. Šis pētījums apraksta kopdzimtes un bezpersonas vietniekvārdu formu, funkciju un biežuma variācijas kā reģistra pastāvīguma mērauklu. Pētījuma teorētiskā bāze balstās Halideja (Halliday, 1985), Līča un Svartvīka (Leech, Svartvik, 2002), Laitinena (Laitinen, 2004) and Peina (Payne, 2011), kā arī citu valodnieku darbos. Pētījums izmanto korpusa metodoloģiju, pielietojot aprakstošās un secinošās statistikas rīkus, un papildina kvantitatīvās metodes ar kvalitatīvu pieeju formām, funkcijām un referencēm. Pētījuma rezultāti apraksta vietniekvārdu funkciju, formu un biežuma variācijas, bet pētījumā secināts, ka Pamatnostādnēs uzrādīts reģistra pastāvīgums.

The topic of the study is impersonal and generic pronouns in the CEFR. These pronouns have been extensively studied before, but there is a gap in research regarding their use in the CEFR. The study describes the variation in generic and impersonal pronoun form, function and frequency as a measure of register consistency. The theoretical background of the research is based on the works of Halliday (1985), Leech and Svartvik (2002), Laitinen (2004) and Payne (2011), among others. The study employs corpus-based methodology, using tools of descriptive and inferential statistics, and supplements the quantitative methods with a qualitative approach to forms, functions and reference. The results of the study describe variation in functions, forms and frequencies of pronouns, but concludes that the CEFR does demonstrate register consistency.