Krūts vēža ķirurģiskās ārstēšanas rezultāti dažāda vecuma kategoriju sievietēm atkarībā no audzēja molekulārā apakštipa

Abstract

Problēmas aktualitāte. Visā pasaulē krūts vēzis ir visbiežākais ļaundabīgo audzēju veids sievietēm. Krūts vēža molekulārais apakštips ir galvenais faktors, kas nosaka sistēmiskās terapijas veidu, bet mazāk uzmanības tika veltīts molekulāra apakštipa ietekmei uz ķirurģiskās terapijas rezultātiem sievietēm dažādās vecuma kategorijās.Pētījuma mērķis. Izvērtēt krūts vēža dažādu ķirurģiskās ārstēšanas veidu rezultātus atkarībā no audzēja molekulārā surogātapakštipa dažāda vecuma kategoriju sievietēm. Materiāli un metodes. Pētijums ir retrospektīvs. Tika analizētas Latvijas Onkoloģijas centrā ārstētas 347 pacientes ar krūts vēzi. Pacientes bija sadalītas trīs vecuma grupās (<50, 51-60, >61). atkarībā no operācijas veida un molekulārā surogātapakštipa.Datu statistiskā analīze, apkopošana, tika veikta izmantojot - MC Office Excel; IBM SPSS Statistics 22.0. Rezultāti. Pētījumā iekļauto pacienšu vidējais vecums bija 56 gadi. Hormonpozitīvie audzēji kopumā sastādija - 62,2% ;luminālais A – 66 (19,0%),luminālais B 150 (43,2%) pacientēm. HER-2 pozitīvais - 65 (18,7%), trīskārši negatīvais molekulārais apakštips – 66 (19,0%) pacientēm.Mastektomija tika veikta – 173 (49,8%) un krūts saglabājošā operācija - 174 (50,1%) pacientēm. Jaunāka gadagājuma pacientēm (līdz 50 gadu vecumam) ar lumināliem molekulāriem apaštipiem, kopējās dzīvildzes un no slimības brīvās dzīvildzes rādītāji statistiski būtiski neatšķirās, atkarībā no operācijas apjoma, bet lielākoties tie bija labāki pēc krūts saglabājošas operācijas. Pacientēm ar HER-2 un trīskārši negatīvo molekulāro apakštipu, kopējās dzīvildzes rādītāji statistiski būtiski neatšķirās atkarībā no operācijas apjoma, savukārt no slimības brīvā dzīvildze bija garāka pēc krūts saglabājošas operācijas. Savukārt vecāka gadagājuma pacientēm (pēc 61 gada vecuma), kopējās dzīvildzes rādītāji bija labāki pēc krūts saglabājošas operācijas; no slimības brīvā dzīvildze pacientēm ar HER-2 – statistiski neatšķirās atkarībā no operācijas apjoma, ar trīskāršī negatīvo molekulāro apakštipu - bija garāka pēc mastektomijas. Secinājumi: krūts vēža pacienšu kopējā dzīvildzes un no slimības brīvās dzīvildzes rādītāji atkarībā no molekulāra surogātapakštipa un operācijas apjoma parādīja, ka abas operāciju metodes ir vienādi drošas. Kā arī mūsu pētījuma rezultāti arstiprināja hipotezi, ka jaunāka, tā arī vecāka gadagājuma pacientēm ar potenciāli agresīviem (HER-2, trīskārši negatīvs) molekulāriem surogātapakštipiem abas operāciju metodes ir drošas, un krūts saglabājoša operācijas rezultāti ir pat labāki, nekā mastektomijas. Tas liecina par to, ka ne jauns vecums ar potenciāli agresīvāku slimības gaitu, ne potenciāli agresīvakais molekulārais apakštips nav kontrindikācija krūts saglabājošai operācijai, un apstiprina, ka ne vecums, ne molekulārais apakštips nedrīkst ietekmēt operācijas veida izvēli.

The importance of the problem. Breast cancer is the most common type of malignant tumor among women all over the world.Breast cancer molecular subtype is the main factor which defines systematical therapy type, but lesser attention is drawn to molecular subtype influence on the results of the surgical treatment among women of different age groups. The aim of the study. Analyze breast cancer different surgical treatment type results depending on tumor molecular surrogate subtype among women of different age groups. Materials and methods. Research is retrospective. Total of 347 patients with breast cancer from Latvian Oncology centre were analyzed. They were divided into 3 groups (<50, 51-60, >61). Statistical data analysis and summary were created using MC Office Excel, IBM SPSS Statistics 22.0.Results. The average age of patients included in research is 56 years. Quantity of hormone positive tumors is 62,2%; luminal A - 66 (19,0%) patients and luminal B molecular subtype - 150 (43,2%) patients. HER-2 positive - 65 (18,7%), triple negative molecular subtype - 66 (19,0%) cases. Mastectomy done for 173 (49,8%) patients and breast-conserving surgery for 174 (50,1%) patients. Younger patients (<50 years) with luminal molecular subtypes almost have no statistical differences in overall survival and disease-free survival depending on type of surgery, but mostly they were better after breast-conserving surgery. Overall survival of patients with HER-2 and triple negative molecular subtype statistically does not differ depending on surgery type, but disease-free survival was longer for breast-conserving surgery. For older patients ( >61 years) overall survival was better after breast-conserving surgery; disease-free survival for patients with HER-2 statistically does not differ, but with triple negative subtype it was longer after mastectomy. Conclusions. Breast cancer patient overall survival and disease-free survival depending on molecular surrogate subtype and surgery type has shown that both surgery types are equally safe. Results of our research confirmed the hypothesis, that for younger and older patients with potentially aggressive (HER-2, triple negative) molecular subtypes both surgery types are safe and breast-conserving surgery results are better than mastectomy. This leads to a conclusion that neither young age with potentially aggressive disease path, nor potentially aggressive molecular subtype are not counter indications to a breast-conserving surgery and confirms that age and molecular subtype cannot influence the choice of surgery type.