Hronisko sāpju riska faktoru analīze slimniekiem pēc Lihtenšteina hernioplastijām

Abstract

Problēmas būtība: Cirkšņa hernioplastijas ir vienas no biežāk veiktajām operācijām pasaulē. Trūces recidīvs vairs nav tik smaga problēma, kā tas bijis savulaik, pateicoties beziestiepuma metodei ar tīkliņa implantāciju. Šobrīd par galvenajiem operācijas iznākuma rādītājiem ir kļuvusi saglabāta dzīves kvalitāte un hroniskas sāpes pēcoperācijas periodā. Pētījuma mērķis: Identificēt un raksturot hronisku pēcoperācijas sāpju riska faktorus pacientiem pēc Lihtenšteina beziestiepuma hernioplastijām. Izvirzītā hipotēze: Svarīgākais hronisko pēcoperācijas sāpju cēlonis ir jatrogēns nervu šķiedru bojājums, ietverot pārgrieztas nervu šķiedras un implantāta un šuvju radītu nervu šķiedru kairinājumu. Metodika un materiāli: Tika veikts retrospektīvs klīniskais gadījumu-kontroles pētījums. Pētāmā populācija – pacienti, kam tika veikta plānveida cirkšņa trūces labošanas operācija ar Lihtenšteina beziestiepuma metodi. Tika izveidota datubāze, apkopojot datus no slimības vēstures, operācijas protokola, telefoniskas anketēšanas un intervijas ar pacientu, veikta statistiskā analīze. Rezultāti: Tika analizēti 129 pacientu protokoli, 140 trūču operācijas. Laika mediāna gados no operācijas dienas līdz pacienta intervijai bijusi 4.80 gadi (IQR 2.49-7.39). Hroniskas sāpes tika konstatētas 22.1% gadījumu (31 no 140), mēreni stipras līdz stipras 4.3% gadījumu (6 no 140). Vecumā zem mediānas (64 gadi), izredzes konstatēt hroniskas sāpes bija 3.35 reizes augstākas (OR 3.35, 95% CI 1.41-7.94, p = 0.007). Sāpes sievietēm bija konstatētas nedaudz biežāk nekā vīriešiem (23.8% pret 21.8%, p = 0.783). Implantāta laukums un trūces veids sāpju pozitīvā un negatīvā grupās nav bijuši nozīmīgi atšķirīgi (p = 0.538 un p = 1.000). Biežāk sāpes konstatētas, ja implantāts ir ticis stiprināts ar uzsūcošiem diegiem (OR 0.43, pret neuzsūcošiem, 95% CI 0.16-1.12, p = 0.088). Operācijas ilguma mediāna bija par 5 min garāka grupā, kur nav konstatētas hroniskas sāpes (p = 0.173). Sāpes grupā, kur nav vizualizēts neviens nervs, vizualizēts viens vai divi nervi, bija konstatētas biežāk, nekā grupā, kur vizualizēti visi trīs nervi, attiecīgi 21.1%, 25.0%, 23.0% un 20% gadījumu (p = 0.971). Izredzes konstatēt hroniskas sāpes bija 2.23 reizes augstākas grupā, kur tika konstatētas akūtas sāpes (95% CI 0.50-9.90, p = 0.375). Izredzes recidīva grupā konstatēt hroniskas sāpes bija zemākas nekā bezrecidīva grupā (OR 0.37, 95% CI 0.05-3.04, p = 0.459). Secinājumi: Vecums zem 64 gadiem varētu būt uzskatīts par hronisko sāpju riska faktoru. Rezultāti ir nepārliecinoši par pārējiem faktoriem. Hipotēze par jatrogēnu nervu šķiedru bojājuma nozīmi hronisko sāpju izcelsmē nav apstiprinājusies.

Introduction: Inguinal hernia repairs are one of the most common surgical procedures. Hernia recurrence is not a severe issue as it once was, because of tension-free mesh repair techniques. At the present, main surgical outcomes are preserved quality of life and absence of persistent of pain after the operation. Aim: The purpose of the study was to identify and analyse risk factors for chronic pain after Lichtenstein tension-free hernia repairs. Proposed hypothesis: The main reason for chronic pain is iatrogenic damage of nerve fibers, including nerve transection and mesh related irritation. Materials and methods: A retrospective case-control study was carried. Study population – patients who had elective Lichtenstein tension-free hernia repair. A database was set, aggregating data from patients’ case and surgery records, and interview. Statistical analysis was performed. Results: 129 patient cases were analyzed, 140 hernia repairs. Median time from date of surgery to interview was 4.80 years (IQR 2.49-7.39). Chronic pain was found in 22.1% of cases (31 out of 140), moderate to severe pain in 4.3% of cases (6 out of 140). Odds for patients aged under the median (64 years) to find chronic pain was 3.35 times higher than for patients aged over the median (OR 3.35, 95% CI 1.41-7.94, p = 0.007). Pain was more often identified in patients who were female than male (23.8% vs. 21.8%, p = 0.783). Mesh area and inguinal hernia type in pain positive and negative groups weren’t significantly different (p = 0.538 un p = 1.000). Pain was more frequent when mesh was fixed with absorbable sutures (OR 0.43 vs. non-absorbable, 95% CI 0.16-1.12, p = 0.088). Median operation time was 5 min longer in persistent pain negative group (p = 0.173). Chronic pain was found more often in groups, where no nerves, one or two nerves were visualized than in group where all three were visualized, 21.1%, 25.0%, 23.0% and 20% of cases respectively (p = 0.971). Odds to find chronic pain were 2.23 times higher in group with chronic pain (95% CI 0.50-9.90, p = 0.375). Odds to find pain in hernia recurrence group were lower than in no recurrence group (OR 0.37 vs. no recurrence, 95% CI 0.05-3.04, p = 0.459). Conclusions: Age under 64 years could be considered as risk factor for chronic pain. Results are inconclusive regarding other factors. Proposed hypothesis about iatrogenic damage of regional nerve fibers could not be confirmed.