ĶMI ir riska faktors polimikrobai infekcijai pacientiem pēc endoprotežēšanas operācijas

Abstract

Ievads: Polimikrobas infekcijas veido nelielu daļu no visām dziļām endoprotēzes infekcijām pēc primāras locītavas endoprotezēšanas (10-19%), tādēļ tie ir maz pētīti un nav skaidri zināmi riska faktori. Pacientiem ar polimikrobu infekciju ir sliktāki terapijas rezultāti salīdzinājumā ar monomikrobām endoprotēzes infekcijām. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir noteikt vai paaugstināts ĶMI ir riska faktors polimikrobu infekcijas attīstībai. Papildus tika noteikti arī citi riska faktori polimirkobai infekcijai un polimikrobas infekcijas izraisoša flora. Materiāli un metodes: Pētījumam tika izmantots VSIA “Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīcas” pacientu reģistrs. Kopumā tika apskatītas 462 pacientu slimības vēstures laika posmā no 2002. gada līdz 2016. gadam. Pētījumā tika iekļauti 286 pacienti, no kuriem 25 bija ar polimikrobu infekciju un 261 ar monomikrobu infekciju. No slimības vēsturēm tika iegūta informācija par pacientu vecumu, svaru, augumu, blakus slimībām (piem.: reimatoīdais artrīts, kardiovaskulāras slimības, malignitāte, cukura diabēts, glikokortikoīdu lietošana u.c.). Izmantojot statistikas analīzes programmu IBM SPSS 22.0, priekš Mac OS operatīvās sistēmas, tika noteikta datu izkliede, kura neatbilda normālai izkliedei. Turpmāk dati tika analizēti izmantojot neparametriskos statistikas testus (Mann-Whitney U tests) un Pearson Chi-Square. Statistiskai ticamībai tika izmantots: p <0.05. Rezultāti: Analizējot datus, netika atrasta statistiski ticama ĶMI ietekme uz polimikrobu infekciju attīstību pacientiem pēc gūžas vai ceļa locītavas primāras endoprotezēšanas, r=0.01, p=0.828. Vecums virs 65 gadiem (p=0.323) un citi riska faktori (cukura diabēts, kardiovaskulāras slimības, arī netika apstiprināts šajā pētījumā kā riska faktors. Biežākie patogēni polimikrobu infekciju gadījumā bija MS Staph.Aureus (N=10; 40%) un MS Staph.Epidermidis (N=5; 20%). Secinājumi: Paaugstināts ĶMI nav riska faktors endoprotēzes polimikrobas infekcijas attīstībai pēc primāras endoprotezēšanas operācijas. Biežākie polimikrobo infekciju izraisošie patogēni bija MS Staphylococcus Aureus un MS Staphylococcus Epidermidis. Minēto patogēnu kombinācija bija sastopama 12% (N=3) gadījumu. Citās kombinācijās MS Staphylococcus Aureus bija sastopams 40% (N=10) pacientu, savukārt MS Staphylococcus Epidermidis 20% (N=5) pacientu.

Background: In most cases periprosthetic joint infection of knee or hip are monomicrobial, polymicrobial infection accounts only for 10 to 19% of the cases. Polymicrobial infections are less studied and there are only few identified risk factors for this kind of infection. There are studies available, which associate polymicrobial infection with worse outcome in comparison to monomicrobial infection. Aims: To detect if increased BMI is a risk factor for polymicrobial periprosthetic joint infection development after knee and hip arthroplasty. Methods: Database of Hospital of Traumatology and Orthopaedics in Riga, Latvia was used to collect data about patients who developed deep endoprosthetic infection after hip or knee arthroplasty between years 2002 and 2016. In total 462 patient medical case records were analysed, from which, 286 cases were included in this study. From 286 cases 25 were polymicrobial and 261 - monomicrobial. Information about risk factors such as cardiovascular disease, rheumatoid arthritis, malignancies, diabetes mellitus etc., weight, height were obtained using medical case records. All information was analysed using IBM SPSS 22 on MacOs operating system. Data variables were not normally distributed. On this basis non-parametric Mann-Whitney U test was used to analyse and compare different groups. For nominal variables Pearson Chi-square was applied. For statistical significance, p value of <0.05 was used. Results: In this study, there was no association between BMI of more than 25 kg/m2 and risk for developing of polymicrobial infection following primary hip or knee arthroplasty, r=0.01, p=0.828. Most common microbial pathogens between polymicrobial infection patients where MS Staph.Aureus (N=10; 40%) and MS Staph.Epidermidis (N=5; 20%). Conclusions: Study suggests that BMI higher than 25 kg/m2 does not affect the rate of polymicrobial periprosthetic joint infection. Polymicrobial joint infections should be further studied to determine risk factors and outcomes.