Pseidoeksfoliatīvā sindroma un kataraktas izmeklējumu un operācijas rezultāti

Abstract

Ievads: Pseidoeksfoliatīvais sindroms ir ar vecumu saistīta sistēmiska saslimšana, kas noved pie ekstracelulārā materiāla izgulsnēšanās primāri acs struktūrās un sekundāri visā organismā – asinsvados, ādā, žultspūslī, nierēs, plaušās un sirdī. Pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem kataraktas operācija saistās ar neskaitāmām komplikācijām un izaicinājumiem. Cinna saišu vājums un traucēta zīlītes dilatācija ir divi galvenie riska faktori samazinātam redzes asumam un ķirurģiskajām komplikācijām, tādēļ šī sindroma aktualitāte un diagnostikas nepieciešamība īpaši pieaugusi pēdējo desmit gadu laikā. Darba mērķis: Šī retrospektīvā pētījuma mērķis ir apkopot “Dr. Solomatina Acu rehabilitācijas un Redzes korekcijas centra” pacientu datus, lai izpētītu vadības problēmas pacientiem ar kataraktu un pseidoeksfoliatīvo sindromu. Metodes: Retrospektīvais pētījums ietvēra 50 pacientus - 25 dalībniekus, kuriem ir pseidoeksfoliatīvais sindroms un veikta kataraktas operācija, un 25 pacientus bez pseidoeksfoliatīvā sindroma, kuriem tika veikta kataraktas operācija un kuri tika ietverti kontroles grupā. Veiktie izmeklējumi pirms operācijas: tika ievākta anamnēze, noteikts redzes asums, intraokulārais spiediens ar bezkontakta metodi, priekšējās kameras dziļums, zīlītes platums un veikta biomikroskopiska acs izmeklēšana. Savukārt dienu un divas nedēļas pēc operācijas atkārtoti tika noteikts redzes asums, intraokulārais spiediens ar bezkontakta metodi un veikta biomikroskopiska acs izmeklēšana. Rezultāti: Veicot statistisko analīzi, tika konstatēts, ka vidējais zīlītes platums pacientiem ar pseidoeksfoliatīvo sindromu bija 3,61 ± 0,73 mm, bet kontroles grupā – 4,08 ± 1,22 mm. Salīdzinot priekšējās kameras dziļumu abām pacientu grupām, redzams, ka pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem tas bija 3,02 ± 0,43 mm, bet kontroles grupā – 3,19 ± 0,40 mm. Vidējais intraokulārais spiediens pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem pirms operācijas bija 16,63 ± 4,26 mm/Hg, dienu pēc operācijas 24,57 ± 9,19 mm/Hg, divas nedēļas pēc operācijas 14,88 ± 2,85 mm/Hg, savukārt kontroles grupas pacientiem pirms operācijas 16,14 ± 3,37 mm/Hg, dienu pēc operācijas 22,32 ± 10,27 mm/Hg, divas nedēļas pēc operācijas 14,38 ± 2,82 mm/Hg. Redzes asums pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem pirms operācijas bija 0,15± 0,17, dienu pēc operācijas 0,48 ± 0,32, bet divas nedēļas pēc operācijas 0,58 ± 0,23, savukārt kontroles grupas pacientiem vidējais redzes asums pirms operācijas 0,18 ± 0,23, dienu pēc operācijas 0,50 ± 0,27, savukārt divas nedēļas pēc operācijas 0,55 ± 0,27. No anamnēzes datiem glaukoma pirms operācijas diagnosticēta 9 pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem un 1 kontroles grupas pacientam.Secinājumi: Pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem salīdzinājumā ar kontroles grupas pacientiem ir šaurāks zīlītes diametrs, šaurāks priekšējās kameras dziļums, nedaudz lielāks intraokulārais spiediens pirms operācijas un dinamikā, pēc kataraktas operācijas ir labāks redzes asums.

: Pseudoexfoliative syndrome is an age-related systemic disease that leads the extracellular material deposition primary in the structures of the eye and secondary throughout the body - in the blood vessels, skin, gallbladder, kidney, lung and heart. The cataract surgery for pseudoexfoliative syndrome patients is associated with numerous complications and challenges. Cinna ligament weakness and impaired pupil dilations are the two main risk factor for reduced visual acuity and surgical complications, so the actuality and diagnostic of this syndrome have particular increase in the last decade. Aim of the study: The aim of the retrospective study was to summarize "The Dr. Solomatina Eye Vision Correction and Rehabilitation Center" patients data to explore the problems of the management of patients with cataract and pseudoexfoliative syndrome. Methods: The retrospective study included 50 patients - 25 respondents with pseudoexfoliative syndrome and undergone cataract surgery and 25 respondents without pseudoexfoliative syndrome with undergone cataract surgery who were used as a control group. The tests carried out before surgery: patient health history, visual acuity, intraocular pressure with non-contact method, anterior chamber depth, electronmicroscopic eye examination.Conversely on the day after the operation and two weeks after the operation the following examinations were made repeatedly: visual acuity, intraocular pressure with non-contact method and electronmicroscopic eye examination. Results: After statistical analysis it was found that the average pupil width in patients with pseudoexfoliative syndrome is 3.61 ± 0.73 mm and in the control group - 4.08 ± 1.22. Comparing the anterior chamber depth of both groups of patients shows that pseudoexfoliative syndrome patients was 3.02 ± 0.43 mm but in the control group deeper - 3.19 ± 0.40 mm. The average intraocular pressure pseudoexfoliative syndrome patients before surgery was 16,63 ± 4.26 mm / Hg, the day after surgery 24.57 ± 9.19 mm / Hg, two weeks after surgery 14.88 ± 2.85 mm / Hg, while control group patients before surgery 16.14 ± 3.37 mm / Hg, the day after surgery 22.32 ± 10.27 mm / Hg, two weeks after surgery 14.38 ± 2.82 mm / Hg. Visual acuity pseudoexfoliative syndrome patients before surgery was 0.15 ± 0.17, the day after the operation 0.48 ± 0.32, but two weeks after the operation 0.58 ± 0.23, while the control group of patients,the visual acuity before surgery 0.18 ± 0.23, the day after the operation 0.50 ± 0.27, two weeks after the operation 0.55 ± 0.27. From the patient anamnesis data the glaucoma before surgery was diagnosed to nine pseudoexfoliation syndrome patients and for one control group patient. Conclusions: Pseudoexfoliative syndrome patients compared to the control group patients have narrower pupil size, narrower anterior chamber depth, higher intraocular pressure before and after surgery and after cataract surgery have better visual acuity.