Sakarība starp depresiju, nogurumu un traucēto miegu multiplās sklerozes gadījumā

Abstract

Kopsavilkums Ievads: Multiplā skleroze skar gados jaunos cilvēkus. Slimība attīstas laikā periodā, kad cilvēks ir sociāli un ekonomiski aktīvs un veido ģimeni. Šie slimnieki biežāk sūdzas par miega traucējumiem un nogurumu, kas ar laiku kļūst izteiktāks un ietekmē slimnieka dzīvi un spēju darboties. Kas savukārt, var ietekmēt viņu psiholoģiski un izraisīt garstāvokļa izmaiņas. Darba mērķi: (1)Izpētīt sakarību starp depresiju, nogurumu traucēto miegu multiplās sklerozes slimniekiem Latvijā. (2)Novērtēt miega kvalitāti, noguruma ietekmi, un depresijas smagumu multiplās sklerozes slimniekiem un salīdzināt ar veselo populāciju. Materiāli un metodes: Bija izstrādāts prospektīvs pētījums. Pētījuma veikšanai tika izstrādāta anketa. Anketā tika izmantotas PSQI, BDA - II un MFIS. Katra testa daļa aizņēma vidēji 5- 15 minūtes. Pētījuma norises vieta bija Latvijas Jūras Medicīnas Centra Multiplās Sklerozes Centrs. Indivīdi tika izvelēti nejauši. Kopumā pētījuma piedalījās 100 cilvēki- 50 pētāmajā grupā un 50 kontroles grupā. Dati tika iegūti vairākos etapos- anketēšana, apstrādē atbilstoši aptauju instrukcijām un analīze IBM SPSS programmā. Rezultāti: Pētāmas populācijas vidējais vecums bija 42 gadi (SD± 12,79 gadi). Pētāmas populācijas vecums bija 24 - 72 gadi. Kopumā pētījumā piedalījās 69 sievietes un 31 vīrietis. Slimnieku grupā pastāvēja stipra, pozitīva korelācija starp BDA-II un MFIS kopējo punktu skaitu (ρ=0,699 ; p=0,000; α=0,01) . Tāda pati korelācija pastāvēja kontroles grupā (ρ=0,782 ; p=0,000 α=0,01). PSQI rezultātu pārskats paradīja, ka slimnieku grupā pārsvarā bija “sliktie” gulētāji, miegs bija traucēts 38 gadījumos un 12 labs. Sadalījums starp “sliktiem” un “labiem” gulētājiem kontroles grupā bija vienāds. Starp kopējo PSQI un BDA-II slimnieku grupā pastāv vidēja, pozitīva korelācija, kurai ir statistisks nozīmīgums (ρ=0,458 ; p=0,001). Attiecīgi kontroles grupā ρ=0,612; p=0,000. Abās grupās pastāvēja korelācija starp kopējo PSQI un kopējo MFIS skaitli. Kontroles grupā tas bija vienādas ar ρ=0,544 un p=0,000, bet slimnieku grupā ρ=0,424 p=0,002. Secinājumi: (1)Pastāv sakarība starp depresiju un nogurumu.(2)Pastāv sakarība starp depresiju un traucēto miegu.(3)Pastāv sakarība starp nogurumu un traucēto miegu.(4)Depresija ( U=1203,5; p=0,748) un traucēts miegs (U= 946,0; p=0,035) ietekmē gan veselos gan slimos cilvēkus vienādi, bet noguruma ietekme ir atšķirīga (U=594,0;p=0,000).

Introduction: Multiple sclerosis appears at the young age, during the most active working, social and family life. Patients usually complain about sleep disturbances and fatigue, which worsens with time and affects patient’s life and ability to function. This, in turn, may affect him psychologically and cause mood changes. Aims of study:(1)Explore the relationship between depression, fatigue disturbed sleep in Latvian multiple sclerosis patients. (2) Assess the quality of sleep, the effects of fatigue,and depression severity of multiple sclerosis patients and compare with healthy controls. Methods: Prospective study was designed. Specifically for the study questionnaire was compiled. For the questionnaire was used PSQI, BDA - II and MFIS asessment tools. Each part of the test took 5 to 15 minutes in average. The study place was Multiple Sclerosis Center of Latvian Maritime Medicine Center. Individuals were selected randomly. In total, 100 individuals- 50 study group and 50 in the control group. The data were collected in several steps- questionnaires, survey processing according to the instructions and analysis in IBM SPSS programme. Results: Study population average age was 42 years (SD ± 12.79 years). Age of study population was 24 -72 years. In total, 69 female and 31 male participated in study. In patient group, there was a strong positive correlation between the BDA-II and MFIS scores (ρ = 0.699; p = 0.000, α = 0.01). The same correlation existed in the control group (ρ = 0.782; p = 0.000 α = 0.01). The results overview of PSQI have shown that the patient group were mostly "poor" sleepers, that means that, disturbed sleep were 38 cases and in 12 good. Division between "poor" and "good" sleepers in the control group was equal. Among the global PSQI and BDA-II in patient group, there is a medium positive correlation, which has statistical significant (ρ = 0.458; p = 0.001). Accordingly, in the control group (ρ = 0.612; p = 0.000). In both groups there was a correlation between the MFIS and global PSQI. In the control group it was equal to ρ = 0.544 and p = 0.000, but the patient group, ρ = 0.424 p = 0.002. Conclusion: (1)There is a correlation between depression and fatigue. (2)There is a correlation between depression and disturbed sleep. (3)There is a relationship between fatigue and disturbed sleep. (4) Depression (U = 1203.5; p = 0.748) and disturbed sleep (U = 946.0, p = 0.035) affects both healthy and sick individuals in the same way, but the fatigue effect is different (U = 594.0, p = 0.000).