Svara pieaugums grūtniecības laikā, tā ietekme uz mātes un bērna veselību
Author
Forstmane, Kristiāna
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Geldnere, Kristīne
Date
2017Metadata
Show full item recordAbstract
Ķermeņa masas izmaiņām grūtniecības laikā ir ietekme gan uz mātes, gan bērna veselību. Pārmērīgs svara pieaugums var ietekmēt sievietes un bērna veselību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ ir izstrādātas vadlīnijas vēlamā svara pieaugumam grūtniecības laikā, balstoties uz ķermeņa masas indeksu (ĶMI) grūtniecības sākumā. Šī pētījuma mērķis bija apkopot datus par pārmērīga svara pieauguma prevalenci sievietēm grūtniecības laikā, salīdzināt komplikāciju attīstību biežumu sievietēm ar un bez pārmērīga svara pieauguma grūtniecības laikā, kā arī salīdzināt datus par jaundzimušajiem abās pētījuma grupās. Pētījumā tika apkopoti dati par 111 vienaugļa grūtniecībām sievietēm 18 līdz 50 gadu vecumā, kā arī par jaundzimušajiem. Ņemot vērā vadlīniju kritērijus, sievietes tika iedalītas divas grupās – pirmajā 45 sievietes ar pārmērīgu svara pieaugumu, bet otrajā – 66 bez pārmērīga svara pieauguma. Abu grupu salīdzināšanai tika izmantots Neatkarīgo paraugu t-tests. Pētījumā tika secināts, ka sievietēm, kurām grūtniecības laikā tika konstatēts pārmērīgs svara pieaugums, jau stājoties grūtniecības uzkaitē, vidējais ĶMI rādītājs ir bijis nedaudz virs normas un augstāks nekā otrajā grupā (P=0.002). Netika gūts apstiprinājums dzemdību skaita korelācijai ar svara pieaugumu grūtniecības laikā (P=0.832). Tika pierādīta orālā glikozes tolerances testa (OGTT) rezultātu korelācija ar svara pieaugumu grūtniecības laikā (P=0,027). Pētījuma grupā paaugstināts testa rezultāts tika konstatēts 11,1 %, bet otrajā grupā — 1,5% grūtnieču. Šāds rezultāts bija gaidāms, ņemot vērā paaugstinātas ķermeņa masas saistību ar glikozes tolerances traucējumiem. Salīdzinot datus par gestācijas diabēta (GD), grūtniecības hipertensijas un preeklampsijas attīstību, tika secināts — kāda no šīm komplikācijām ir attīstījusies 17,8% sieviešu, kurām grūtniecības laikā ir bijis pārmērīgs svara pieaugums un 4,5% sieviešu, kurām pārmērīgs svara pieaugums netika konstatēts (P=0,022). Netika konstatēta saistība starp svara pieaugumu un gestācijas laiku, kā arī dzemdību veidu. Analizējot datus par jaundzimušo, tika apstiprināta pārmērīga svara pieauguma grūtniecības laikā ietekme uz vidējo jaundzimušā svaru (P<0,001), bet netika apstiprināta tā ietekme uz vidējo jaundzimušā garumu (P=0,217). Netika gūti statistiski ticami pierādījumi sievietes pārmērīga svara pieauguma grūtniecības laikā ietekmei uz jaundzimušo Apgares skalas vērtējumu, tomēr P vērtība, salīdzinot pirmās minūtes rādītājus abās grupās, tika noteikta 0,058. Tā ir tuva robežvērtībai P<0,05, tādēļ šie dati būtu jāanalizē attiecībā uz lielāku pētījuma grupu, lai nodrošinātu pietiekamu statistisko jaudu. Tika secināts, ka pārmērīgam svara pieaugumam grūtniecības laikā ir ietekme uz glikozes tolerances traucējumiem, GD, grūtniecības hipertensijas, preeklampsijas attīstību sievietei, kā arī uz svaru jaundzimušajam. Body weight changes during pregnancy affect both women's and children's health. Moreover, excessive weight gain (EWG) can affect women's and children's health both in the short and long term. For these reasons guidelines have been developed for recommended weight gain during pregnancy, based on the body mass index (BMI) in early pregnancy. The aim of this study was to collect data on the prevalence of EWG during gestation, to compare the frequency of complications for women with and without EWG during pregnancy and to compare the data on newborns in both study groups. In the framework of this study data was collected from 111 singleton pregnancies. The women were 18 to 50 years of age. Based on the guidance criteria, the women were divided into two groups – 45 with EWG and 66 without EWG. The groups were compared using Independent samples t test. The study concluded that women with EWG during pregnancy, already had a BMI that was slightly above the norm before pregnancy and a little higher than that of the women in the group without EWG (P = 0.002). Correlation between number of births and gestational weight gain was not confirmed (P = 0,832). OGTT (Oral Glucose Tolerance Test) results were connected to the weight gain adequacy during pregnancy (P = 0.027). For 11.1% of women with EWG and 1.1% of women without EWG OGTT results were above the norm. Comparing data about development of gestational diabetes, gestational hypertension and preeclampsia, it was concluded that one of these complications had developed for 17.8% of women with EWG and 4.5% of women without EWG in pregnancy (P = 0.022). No connection was found between weight gain during pregnancy and the gestational period, as well as the type of childbirth. The neonatal analysis showed that excessive weight gain is connected to higher average newborn weight (P <0.001), but it does not affect the average neonatal length (P = 0,217). There was no statistically significant evidence of lower neonatal Apgar score ratings in women with EWG, but the P value, comparing the first minute scores in both groups, was 0.058, which is quite close to the limit of P <0.05, so, to ensure sufficient statistical power, it would be necessary to have a larger study group. It was concluded that excessive weight gain during pregnancy has an effect on impaired glucose tolerance, the development of gestational diabetes, pregnancy hypertension or preeclampsia, as well as the birth weight.